Zaudējumi piena un cūkgaļas nozarei varētu pārsniegt 155 miljonus eiro
Tādas prognozes izteiktas Zemkopības ministrijas (ZM) sagatavotajā informatīvajā ziņojumā, ko plānots skatīt valdības sēdē 21.jūnijā.
Ziņojumā teikts - līdz šā gada beigām nekompensētais ieņēmumu samazinājums piensaimniecībām sasniegs 132,7 miljonus eiro, bet, ja Krievijas importa embargo tiks pagarināts līdz 2017.gada beigām, tad 3,5 gadu laikā piena ražotājiem nekompensētais ieņēmumu samazinājums varētu sasniegt jau 233,5 miljonus eiro.
Saspringta situācija ir arī cūkkopības nozarē. Ievērojot cūkgaļas iepirkuma cenu tendences un cūkgaļas iepirkuma apjomu, nekompensētie ieņēmumi līdz 2016.gada augustam varētu sasniegt 23 miljonus eiro, bet embargo pagarināšanas gadījumā šis rādītājs būs jau 33,2 miljoni eiro.
Turklāt kopš 2014.gada vasaras nozarei tirdzniecībā papildu ierobežojumus rada Āfrikas cūku mēra izplatība, kā dēļ kopējie zaudējumi cūkkopības nozarei veido vēl 2,7 miljonus eiro saistībā ar tirdzniecības ierobežojumiem un investīcijām biodrošības nodrošināšanai. Vienlaikus norādīts, ka cūkaudzētājiem par mēra dēļ nokautiem dzīvniekiem ir izmaksātas valsts kompensācijas 2,3 miljonu eiro apmērā, tāpat ciltsdarbam tika izmaksāts arī ES ārkārtas atbalsts 1,30 miljonu eiro apmērā.
Savukārt zivju produkcijas pārstrādātājiem Krievijas embargo nozīmē eksporta samazinājumu par 24,9 miljoniem eiro, bet zivju konservu ražotājiem eksporta samazinājums veido 53,7 miljonus eiro.
Tā kā no Latvijā saražotajiem zivju konserviem 50% tika eksportēti uz Krieviju, embargo rada ievērojamas problēmas reģionos, jo konservu ražošanā ir augsts roku darba īpatsvars un zivju apstrādes uzņēmumi ir izvietoti piekrastē un ir galvenais nodarbinātības avots apkaimē.
Tāpat ziņojumā teikts - lai gan piena, gaļas, kā arī zivju produkcijas ražotāji atraduši jaunus eksporta tirgus, to apgūšana nav ātrs process, jo pārtikas eksportētājiem nepieciešamas laikietilpīgas procedūras pārbaudēm un sertifikātiem.
Ziņojumā arī norādīts - ZM debatēs ar piena nozares pārstāvjiem saņēmusi 66 dažādus priekšlikumus situācijas risināšanai un to kopējā aplēstā budžeta ietekme sasniegtu ap 184,758 miljoniem eiro, taču tikai seši priekšlikumi ir īstenojami, dotu tiešu ietekmi uz nozares stabilizēšanu, un to kopējā ietekme uz budžetu veidotu 27,645 miljonus eiro.
Ja tiktu pieņemts lēmums uz laiku samazināt piena ražošanu, šim nolūkam vienai saimniecībai būtu iespējams piešķirt 15 000 eiro gadā. Pieņemot, ka šāds atbalsts tiktu sniegts 463 saimniecībām, kopējais gadā nepieciešamais finansējums atbalstam ražošanas pārtraukšanai uz laiku būtu 6,945 miljoni eiro.
Tāpat ziņojumā teikts - krīzes situācijā ne tikai valstij, bet arī pašiem piena ražotājiem un pārstrādei ir jāpieliek visas pūles, lai stabilizētu situāciju piena nozarē. Ražotājiem svarīgi būtu izvērtēt iespēju pārdomāti uz laiku samazināt piena ražošanas apjomu vai pārorientēties uz citu lopkopības nozari, bet pārstrādei aktīvāk jāveido dialogs ar lielveikalu ķēdēm un jāražo produkti ar augstāku pievienoto vērtību, kas var konkurēt starptautiskajos tirgos.
Jau vēstīts, ka visā ES, tostarp Latvijā, šogad vērojama piena pārprodukcija, kas radusies pēc Krievijas embargo noteikšanas un kvotu sistēmas atcelšanas. Kopš 2014.gada jūlija līdz 2016.gada maijam piena cena samazinājusies par 38%, ilgstoši nenosedzot ražošanas izmaksas. Šovasar iepirkuma cena varētu pazemināties līdz pat 12 eirocentiem par vienu kilogramu piena, kas ir zemākais līmenis kopš iepriekšējās krīzes 2009.gadā.
Tikmēr piensaimniecības 2015.gada nogalē jau saņēmušas vairāk nekā 43 miljonu eiro atbalstu, kā arī 7,15 miljonu eiro pārdalījumu no 8,5 miljonu eiro ES ārkārtas piešķīruma piensaimniecības un cūkkopības nozarei. Savukārt šā gada maijā visām piensaimniecībām no valsts budžeta piešķirti vēl 6 197 000 eiro, ko plānots izmaksāt jau jūnijā.
Uz sarakstu
