Visaugstākā vidējā atzīme Smiltenes tehnikumā – Elīzai Puriņai
Viņa pati atzīst, ka mācīšanās nesagādā grūtības, ja izvēlēta specialitāte no sirds patīk.
Elīzas dzimtā puse ir Mārsnēnu pagasts. Arī pamatskolā viņa mācībās bijusi viena no labākajām.
Uzzinot, ka februārī nopelnīta visaugstākā vidējā atzīme tehnikumā, jauniete pirmajā brīdī jutusies pārsteigta. Mācības Elīzai vienmēr padevušās viegli, viņa neatceras, kad kādreiz būtu vajadzējis stundām ilgi mocīties pie rakstāmgalda. "Ļoti patīk arī visi profesionālie mācību priekšmeti. Vienīgās, pie kurām nākas mazliet piestrādāt, ir svešvalodas. Kā par savu mācību iestādi izvēlējos Smiltenes tehnikumu? – Man jau no bērnības ļoti patīk pārsteigt savus mīļos ar kaut ko garšīgu un tehnikums bija mājām vistuvākā profesionāli izglītojošā skola, kurā sagatavo ēdināšanas pakalpojumu speciālistus. Gribējās ātrāk kļūt patstāvīgai, tāpēc paralēli vidusskolas mācību programmai vēlējos apgūt kādu profesiju. Ēdināšanas pakalpojumu speciālisti būs vajadzīgi vienmēr, tāpēc uzskatu, ka tas ir labs pamats turpmākajai dzīvei. Ja sākumā par savu izvēli mazliet šaubījos, tad tagad, īpaši jau pēc prakses, to vairs ne mirkli nenožēloju."
Pēc tehnikuma beigšanas Elīza iecerējusi kādā Rīgas skolā apgūt uzņēmējdarbību. Vislabāk, ja mācības izdotos apvienot ar darbu. Iespējams, pēc studijām Elīzas ikdiena nebūs saistīta ar ēdināšanas pakalpojumu sniegšanu, bet skolā gūtās zināšanas jau nekur nepazudīs. Tās lieti noderēs, ļaujoties kulinārajiem eksperimentiem mājās un draugu lokā.
No tehnikumā pavadītā laika Elīzai visvairāk atmiņā paliks kursabiedri, ar kuriem pašiem gadiem paspēts sadraudzēties, kā arī - labie un atsaucīgi pasniedzēji. "Tie bijuši četri, ļoti piepildīti un skaisti gadi."
Visu šo laiku Elīza katru dienu braukājusi uz mājām, tāpēc skolas pulciņos nav varējusi iesaistīties. Viņas hobijs ir fantastiskā literatūra. Brīvajā laikā jauniete labprāt dodas izbraukumos ar velosipēdu, satiekas ar draugiem un apmeklē kultūras pasākumus. Šajā dzīvē svarīgākā Elīzai ir ģimene. Viņas moto – jādzīvo šodienai, katra diena nāk ar saviem pārsteigumiem, tāpēc nav vērts skriet laikam pa priekšu.
Kursa audzinātāja Elizabete Pudāne audzēkni raksturo kā ļoti pozitīvi domājošu jaunieti, atvērtu gan attiecībās ar kursabiedriem, gan – ar pedagogiem. Tā kā Elīza labi mācījusies visus studiju gadus, audzinātāja nebrīnās par to, ka februārī viņai bijušas vislabākās sekmes skolā. Arī kavējumi saskaitāmi uz vienas rokas pirkstiem. Katru uzticēto pienākumu Elīza vienmēr paveic ar vislielāko atbildības sajūtu, viņa nekad neatteiksies otram palīdzēt.
Audzinātājai īpaši atmiņā palicis kāds kursa vakars, pēc kura viņa aizskrējusi savās gaitās, bet Elīza kopā ar četrām kursabiedrenēm palikusi, lai visu sakārtotu. Neviens viņām to nelūdzis darīt, pašas izdomājušas. Aizejot lielajā dzīvē, audzinātāja savai audzēknei novēl atrast darbu, kas sagādā gandarījumu, un, lai Elīzai vienmēr pretī būtu tikpat pozitīvi cilvēki kā viņa pati...
Uz sarakstu
