Viesnīcas "Kalna ligzda" vadītāja Maija Jančevska: Zvaigznēs ierakstīta loma
Viņa tic labvēlīgai apstākļu sakritībai un informācijai, kas ierakstīta zvaigznēs. Maija ir pārliecināta – arī viņas ienākšana Kalnamuižā, kā arī firsta Paula fon Līvena kundzes Lilī loma nav nejaušība. Vienmēr atvērta jaunām idejām, gatava smelties gudrības senču pieredzē un nosargāt tos stāstus un leģendas, bez kuriem nav iedomājama Smiltene un Kalnamuiža – tādu Maiju redz kolēģi.
Pagātnes stāsti un vietas, kur satiekas gadsimti, Maiju interesējuši, jau mācoties Gaujienas vidusskolā, kur viņa aktīvi iesaistījās ekskursiju vadīšanas entuziastu grupiņā. Pēc tam ceļš aizveda uz Viļa Lāča Liepājas Valsts pedagoģisko institūtu (tagad – Liepājas universitāti). Sapnis - kļūt par skolotāju piepildījās, taču - citādāk nekā iecerēts sākumā. Diploms saņemts Rīgas pedagoģijas un izglītības vadības augstskolā, bet tam visam pa vidu Maija neklātienē gadu mācījusies arī Daugavpils universitātē.
Viņas ceļš uz augstāko izglītību apliecina, cik ļoti viss dzīvē reizēm plūst un mainās, bet tajā pašā laikā neviens mūs nevar piespiest atteikties no sapņiem. Galvenais būt godīgam pašam pret sevi un tuvākajiem – to Maija vienmēr mācījusi arī tehnikuma audzēkņiem. Ārpus stundām viņi sazinās WhatsAppā. Starp skolotāju un viņas audzēkņiem ir slepena vienošanās: lai arī kas notiktu, izstāsti! Tāpat taču visas ķibeles pašiem vien kopā būs jārisina.
"Un jaunieši arī piezvana vai atnāk un stāsta. Ir zvanīts arī naktī, un dažas reizes esmu cēlusies augšā un braukusi glābt." Skolotājai, protams, gribētos, lai jaunieši ieklausītos viņas pieredzē un sevi pasargātu no kārtējā sitiena ar grābekli pa pieri. "Manējie jau zina - ja nosaucu viņus par kankariem, tad esmu patiešām dusmīga. Taču tā nu tas pasaulē iekārtots, ka visbiežāk tomēr mācāmies no savas pieredzes un tāpēc ir, kā ir. Daži pēc kāda laika atnāk un godīgi atzīst: "Jūs, taču, teicāt, ka tā būs, bet mēs smējāmies."
Maijas pirmā darba vieta ir Smiltenes ģimnāzija, kur viņa desmit gadus nostrādājusi par sākumskolas skolotāju un apguvusi visīstāko pacietības skolu. Tas nemaz nenāk par ļaunu, strādājot arī ar tehnikuma audzēkņiem. Pēc tam iemēģināta roka kopīgā biznesā un arī skaistumkopšanas jomā. Arī to Maija uzskata par vērtīgu pieredzi, kas noder, gan strādājot viesnīcā, gan iejūtoties firsta madāmas Lilī lomā. Minētās zināšanas ir liels ieguvums, domājot arī par veselības tūrisma attīstīšanu Kalnamuižā.
Vasaras sākumā Maija pabeidza tūrisma un viesnīcu servisa studijas Biznesa vadības koledžā. Viņa droši var saviem audzēkņiem teikt – ja dzīvē vēlies kaut ko sasniegt, jāmācās visu mūžu. Arī tie nav tikai skaisti vārdi, bet pašas pieredzē balstīta atziņa.
Maija augstprātīgi neizturas nedz pret dažādiem kursiem, nedz semināriem. "Tie pavēruši iespēju satikt tādus pašus "dullos" kā es, uzzināt daudz jauna un novērtēt to, kas mums ir pašiem, bet, ko brīžiem vienkārši neredzam. Kādā seminārā Rumānijā mūs ieveda dziļos brikšņos, lai parādītu, kur mājo kāds necils putniņš. Bet mēs, Latvijā taču bieži vien varam skatīties pa logu, kā putni ligzdo. Latvijas skaistumu un unikālās iespējas ļoti novērtē arī tehnikuma jaunieši, atgriežoties no profesionālās kvalifikācijas prakses ārzemēs".
Skolotāja priecājas, ka nākamie viesnīcu pakalpojumu speciālisti Smiltenes tehnikumā var apgūt ne tikai teorētiskas zināšanas, bet arī iegūt praktisku, darba vidē balstītu izglītību. "Viņi gan reizēm jūtas mazliet vīlušies, kad jau pēc pirmajām nodarbībām pavisam drīz tiek vesti uz viesnīcas mācību numuriņu, veļas māju, pēc tam – arī uz tehnikuma viesnīcu "Kalna ligzda". Tur māca veikt visus vienkāršākos darbus, ko jaunajiem speciālistiem parasti uztic, sākot patstāvīgās darba gaitas pēc skolas beigšanas. Taču patiesībā jau prakses laikā, nonākot labākajās Latvijas viesnīcās vai ar "Erasmus+" projektu atbalstu – citu valstu lielākajos kūrortos, audzēkņi ļoti novērtē to, ka viņi darba vidē jūtas droši un par sevi pārliecināti. Ne velti arī prakses vietās tehnikuma audzēkņus slavē un pēc tam aicina darbā. Mēs, skolotāji, no sirds priecājamies par viņu iespējām, bet tajā pašā laikā arī vairāk par visu vēlamies, lai viņi neaizbrauc pavisam, bet atgriežas Latvijā. Un tas, kas šeit var noturēt, ir mūsu visu kopīgās saknes. Tāpēc arī visos Kalnamuižas pasākumos, kuros popularizējam savu kultūrvēsturisko mantojumu, iesaistām arī audzēkņus."
Maija jau tagad iztēlē redz viņus rosāmies skolas amatu mājā, kur tiks celts godā Vidzemes kulinārais mantojums un senie amati. Audzēkņi noteikti darbosies Ceriņu svētkos, ar kuriem iecerēts svinēt pavasara ienākšanu Smiltenē. Tāpat skolotāja bez saviem azartiskākajiem skolēniem nespēj iedomāties medību sezonas atklāšanas pasākumu, kas būs viena no interesantākajām vasaras noslēguma aktivitātēm Kalnamuižā.
Maijai patīk sapņot, rosināt tūristus paskatīties uz senajām pilsdrupām un muižas ēkām citādāk, nekā to darītu vienkāršs garāmgājējs. Kopīgi pasapņojot, reizēm sāk mirdzēt arī audzēkņu acis. "Vislielākais gandarījums ir tad, ja kāds, kurš reizēm līdz otrajam kursam tā īsti nevar pateikt, kāpēc izvēlējies kļūt par viesnīcu speciālistu, pēkšņi saprot, ka arī viņam, taču kādreiz var piederēt pašam sava, maza viesnīciņa, atpūtas namiņš vai savrupmāja ar pieciem numuriņiem. Līdz ar to parādās arī tik vajadzīgā motivācija mācīties. Taču jāpieņem arī tas, ka visi bērni nav vienādi. Ir arī tādi, kuri ar vislielāko prieku gatavi strādāt un apmeklēt praktiskās nodarbības, bet tiklīdz liec domāt un mācīties, viņi gatavi izdomāt simtiem iemeslu, lai to nedarītu. Iespējams, kādreiz šie jaunieši domās citādāk, bet šobrīd jānovērtē arī tas, ka viņi vēlas strādāt."
"Augstāki spēki Kalnamuižu pasargājuši no lielas vardarbības un nežēlīgiem slaktiņiem, kas nav gājuši secen citām muižām. Iespējams, tāpēc mums nav neviena spoku stāsta. Toties ir ļoti lielas mīlestības stāsts, kurā savijas ne tikai divu cilvēku mīlestība, bet arī tautas cieņa pret savu firstu un viņa rūpes par smilteniešiem," stāsta Maija. "Vai gan citādi vietējie iedzīvotāji būtu ar mieru sēdēt firsta vietā cietumā un viņu no krievu – japāņa kara sagaidītu ar plakātu: "Kas mīlestību sēj, tas mīlestību pļauj!"
"Vadot ekskursijas un prezentējot Kalnamuižas tūrisma piedāvājumus, ar firsta madāmas Lilī lomu tik ļoti sarasts, ka izjūtu ar viņu aizvien lielāku dvēseļu radniecību. Jūtu, ka arī Lilī mani ir pieņēmusi. Jā, pēc izskata esam atšķirīgas, bet tajā pašā laikā mani ļoti fascinē viņas spēcīgā personība. Lilī cēlās un krita par savu vīru. Un tieši tāpat viņš par viņu. Šī mīlestība spēja radīt vidi, kur pietika labestības gan visiem muižas kalpotājiem, gan viņu bērniem, kam, starp citu, firsta madāma izveidoja vienu no pirmajiem bērnudārziem Latvijā."
Maija domā, ka Lilī loma viņas dzīvē bijusi zvaigznēs ierakstīta. Tāpat kā Preilenīte, kuru spēlējot mēģinājuma laikā izteikusies, ka labprāt darbu skaistumkopšanas biznesā mestu pie malas un atgrieztos skolā. To dzirdējis Smiltenes tehnikuma direktors Andris Miezītis, kurš tajā pašā Smiltenes tautas teātra izrādē spēlējis likumsargu, un Maiju uzaicinājis uz tehnikumu.
"Man patīk, kā muiža atdzīvojas, kad tajā ienāk viesi. Var jau būt, ka tās ir tikai manas iedomas, bet vairākas reizes esmu piedzīvojusi ko tādu, ka šķiet – arī firsts Līvens priecājas kopā ar mums. Un ik pa laikam atsūta mums tādus pašus "dullos", kas ar savām fantastiskajām idejām gatavi mesties iekšā darbos, kas nav padarāmi. Piemēram, mūsu "Kalna ligzdas" saimniece Inese Bediķe, kas tagad ir muižā galvenā maizes cepēja un ar kuru kopā izlolojām ideju par kulināro piedāvājumu "Firsta bērnības garša"."
"Uzskatu – skolotājiem un ikvienam, kurš strādā skolā, ar savu piemēru jāļauj jaunietim ieraudzīt to personību, ar kādu, meklējot savam uzņēmuma darbiniekus, vēlas satikties ikviena uzņēmuma vadītājs. Kāds tad ir cilvēks, kura priekšā parasti atveras visas durvis? – Smaidīgs, pretimnākošs, izpalīdzīgs, atvērts visam jaunajam, daudzpusīgs un zinošs, ar plašu redzesloku. Tehnikuma jauniešiem, ņemot vērā skolas jauno materiālo bāzi, tagad ir visas iespējas savās izvēlētajās specialitātēs sasniegt ļoti augstu līmeni."
Viņi kopā ar skolotāju Vitu Auderi gatavo firsta madāmas kārumus, ko pēc tam prezentē ne tikai skolas viesiem, bet arī lielajās izstādēs "Balttour" un "Riga food", kā arī Vidzemes uzņēmēju dienās Valmierā un mājražotāju tirdziņos Latvijā un Igaunijā. Tā jaunieši iepazīstas ar biznesa pasauli, kur viss sākas ar ideju un beidzas ar preces prezentēšanu un pārdošanu.
Skolēni, ar "Erasmus+" projektu atbalstu braucot praksē uz ārzemēm, papildus angļu un vācu valodai apgūst itāļu, portugāļu, franču un spāņu valodas. Vairāki audzēkņi pēc tehnikuma beigšanas aizgājuši uz augstskolu studēt svešvalodas.
Maiju pašu visas labākās idejas apciemojušas, strādājot dārzā tēva mājās Gaujienā. "Puķes jautājumus neuzdod, toties, ap tām darbojoties, galvā rodas tik daudz domu. Gaujienā tapuši gandrīz visi mani pasākumu scenāriji. Iespējams, šo, īpaši radošo gaisotni, radījusi lielā vecāku un arī krustvecāku mīlestība, ko esmu šeit saņēmusi.
Tētis ar savu apbrīnojamo mieru un mīlestību pret savējiem, dabu un teātra mākslu. Un rūķu maizēm, par kurām garšīgākas vēl nav ēstas. Tā bija visparastākā maizīte ar ceptu olu vai speķi, ko mamma deva viņam līdzi meža darbos. Vienmēr par vienu vairāk, lai būtu, ko atnest mājās - man. Arī tas apliecina, cik liela nozīme ir domām, ar kādām otram gatavojam un pasniedzam ēdienu.
Lai cik noguris tētis pārnāca no darba, ja meitiņa gribēja viņam pasēdēt klēpītī un parunāties, tad tā arī bija. Neatceros, ka viņš jebkad būtu pacēlis balsi.Bet, ja pateica, ka uz šo balli neiesim, tad tā arī bija. Savukārt krustmāte, latviešu valodas skolotāja, mums ar brāli iemācīja mīlestību uz grāmatām."
Kā Maija gleznotu atvaļinājumu? – Ar sauli, jūru, labu grāmatu rokās un mazdēliņu, kurš spēj atraisīt neaprakstāmu mīlestību un to pašu ar uzviju atdod atpakaļ arī viņai. Ja ir laiks, Maija labprāt palasa bērnu grāmatas, kur, domājot par Kalnamuižas piedāvājumiem tūristiem, bieži atrodamas oriģinālas idejas. Un vēl viņai patīk skatīties filmas, kurās tiek risināti baisi noziegumi. Pašus noziegumus varētu arī nerādīt.
Darbs viesnīcā un tūrisma nozarē nepieļauj ilgus atpūtas brīžus. Smiltenes ciemiņi zina, ka Kalnamuižā viņus gaida viena no interesantākajām Vidzemes šosejas gardēžu pieturām. Un pastaigu maršruts "Pa firsta Līvena pēdām Smiltenē" - kopā ar firsta madāmu Lilī.
Rudenī skolotāja"Erasmus+" projekta ietvaros profesionālās zināšanas papildinās Itālijā. Ja viss izdosies, kā iecerēts, Maija izmantos arī skolas un Vidzemes tūrisma asociācijas "Intereg Europe projekta CHRISTA" piedāvāto iespēju doties uz izglītojošu pasākumu Portugālē par nemateriālā mantojuma saglabāšanu.
Skolotāja jau iztēlē redz, ka pienāks brīdis, kad arī Kalnamuižas tūristi varēs iepazīties ar digitālu ekspozīciju. Tā varētu uzskatāmāk parādīt laiku, kad tagadējās Smiltenes teritorijā veidojās tirgotāju apmetne, drupu vietā bija Rīgas arhibīskapijas saimniecības pilsmuiža un Kalnamuižas teritorijā dzīvoja ļaudis, kuru atstātā mantojuma izpētē vēl daudz neatklātu noslēpumu.
Uz sarakstu
