Vējonis: Valstij kopā ar pašvaldībām nepieciešams atrast finansējumu meliorācijas sistēmu sakārtošanai
Viņš uzsvēra, ka meliorācijas sistēmas Latvijā ir no Padomju Savienības laikiem un visus šos gadus liela daļa no sistēmām nav pienācīgi uzturētas, ir bojātas, aizsērējušas un ir jāveic šo sistēmu savešana kārtībā, kam nepieciešams finansējums. Pēc Vējoņa domām, jārisina arī jautājumi, kā sniegt atbalstu privātām teritorijām, jo lielākoties meliorācijas sistēmas atrodas privātīpašumā.
"Plūdi arī apliecina, cik nozīmīgs ir plānošanas darbs pašvaldībās, lai, pirmkārt, nepieļautu apbūvi pārāk tuvu ūdenim, otrkārt, iejaukšanās dabas procesos, aizdambējot kaut ko un nesavedot kārtībā tās inženierkomunikācijas, kas mums jau ir, ūdenim nav dabīgi kur palikt, un bieži vien tiek likvidētas arī dabīgās palienu pļavas," norādīja Valsts prezidents.
Viņš skaidroja, ka pašvaldībām un valdībai neapšaubāmi jāmeklē risinājumi, kā palīdzēt plūdos cietušajām teritorijām un cietušajiem iedzīvotājiem. Vējonis atgādināja, ka no valdības puses tiek meklēti risinājumi, lai sniegtu atbalstu gan transporta kustības atjaunošanā, gan arī, lai kompensētu lauksaimniekiem neiegūto ražu.
"Problēma, ko plūdi ļoti labi ieskicē, ir tāda, ka, gribot attīstīties, ir jādomā par to, kā ievērot vides aizsardzības prasības jebkurā teritorijā," piebilda Valsts prezidents.
Savukārt Kučinskis uzsvēra, ka valdība šobrīd ir izdarījusi visus priekšdarbus, lai sniegtu kvalitatīvu palīdzību un apzinātu visu nepieciešamo. Premjers lielas cerības liek uz VARAM ministra Kaspara Gerharda (VL-TB/LNNK) vadībā izveidoto koordinācijas padomi lietavu un plūdu radīto seku likvidēšanai.
Pēc Kučinska domām, ne tikai jāapzina plūdu sekas un jākompensē nodarītie zaudējumi, bet arī janāk klajā ar kopīgu ziņojumu par tām lietām, kas būtu jāsakārto un kas bijis objektīvi atkarīgs no cilvēka, un tas arī tiks darīts.
Jau ziņots, ka Valdība vakar nolēma izsludināt ārkārtas stāvokli lauksaimniecības sektorā Latgalē, daļā Vidzemes un Zemgales.
Kopumā ārkārtas stāvoklis izsludināts 27 novados un tas ilgs līdz 2017.gada 30.novembrim. Ārkārtas stāvoklis lauksaimniecības sektorā izsludināts Aglonas, Baltinavas, Balvu, Ciblas, Daugavpils, Ilūkstes, Kārsavas, Krāslavas, Līvānu, Ludzas, Preiļu, Rēzeknes, Riebiņu, Rugāju, Vārkavas, Viļakas, Viļānu, Zilupes, Alūksnes, Jēkabpils, Madonas, Lubānas, Gulbenes, Cesvaines, Varakļānu un Krustpils novados.
Uz sarakstu
