Vējonis neredz nepieciešamību pēc Eiropas armijas
Valsts pirmās amatpersonas ieskatā tā vietā nepieciešams stiprināt nacionālo valstu bruņotos spēkus, tostarp Latvijā, kas apņēmusies palielināt izdevumus aizsardzībai līdz 2% no iekšzemes kopprodukta (IKP) 2018.gadā.
Tāpat Vējonis uzskata, ka nepieciešams veicināt Eiropas Savienības (ES) un NATO sadarbību. "Eiropas valstīm jāstiprina kopīgi pretterorisma pasākumi," sprieda prezidents.
LETA jau vēstīja, ka arī ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču (V) nav pārliecinājusi ideja par Eiropas armijas nepieciešamību. Viņš skaidroja, ka jau tagad ES nākas saskarties ar daudziem izaicinājumiem, kā arī jāīsteno jau iepriekš pieņemtie lēmumi.
Tāpat ministrs sarunā ar LETA iepriekš atzina, ka pati ideja rada ļoti daudzus jautājumus. Tostarp par to, kas pieņemtu lēmumu par šādas armijas izmantošanu. "Tas būtu Eiropas Parlaments (EP) vai nacionālie parlamenti?" retoriski vaicāja Rinkēvičs, piebilstot, ka nebūtu nepieciešams tērēt papildu līdzekļus tam, kas dublē NATO. "Tas viss rada daudz jautājumu. Tas rada arī lielu skepsi," atzina ministrs.
Nesen atbalstu idejai par kopīgu ES armiju apliecināja Višegrādas grupas valstis - Čehija, Polija, Slovākija un Ungārija.
Savukārt savas vizītes laikā Viļņā atbalstu dziļākai ES militārajai integrācijai izteica Vācijas aizsardzības ministre Urzula fon der Leiena, paužot viedokli, ka tas nekaitēs NATO.
Uz sarakstu
