VBTAI vadītāja: Problēmas bērnu tiesību aizsardzības sistēmā nav radušās pēkšņi vai negaidīti
Pēc Drejas paustā, nepieciešamība uzlabot bērnu tiesību aizsardzības sistēmu nav nekas jauns, un par šo vajadzību runāts jau sen un regulāri.
Dreja norādīja, ka Valsts kontroles ziņojumā, kurā kritizēta atbildīgo institūciju darbība, daļa attiecas uz VBTAI kompetencē esošajiem jautājumiem, un to apzinoties, VBTAI sagatavojusi priekšlikumus tālākai darba pilnveidošanai. VBTAI vadītāja gan piebilda, ka priekšlikumu ieviešana un izpilde nav atkarīgi tikai no inspekcijas, jo to ieviešanai primāri nepieciešams Labklājības ministrijas (LM) akcepts.
Viens no būtiskākajiem uzdevumiem, pēc Drejas paustā, ir personālsastāva nodrošināšana. Šajā jautājumā inspekcija plāno aktīvāk sadarboties ar augstskolām, lai piesaistītu jomai jaunos speciālistus, kā arī apzināt šim profesionālajam profilam atbilstošus cilvēkus, kuri pašlaik atrodas darba meklējumos. Dreja piebilda, ka tiek domāts arī par atbalsta paplašināšanu inspekcijā jau strādājošajiem, lai mazinātu izdegšanas riskus.
Komentējot VBTAI pārbaužu veikšanas kvalitāti, Dreja norādīja, ka skaidri jānošķir plānotās pārbaudes un pārbaudes, kas tiek veiktas, reaģējot uz sūdzībām, kuras veido ap 90% no visām inspekcijas veiktajām pārbaudēm.
VBTAI priekšniece norādīja, ka inspekcija plāno pilnveidot pārbaužu veikšanas procesu, izstrādājot skaidrus pārbaužu veikšanas procesu aprakstus, kritērijus un rezultātu apkopošanas un analīzes veidus, tāpat arī paredzot nodrošināt pēc pārbaudēm sniegto ieteikumu ieviešanas monitorēšanu. Tajā pašā laikā inspekcija uzskata, ka pārbaudes arī turpmāk jāveic, iepriekš nebrīdinot pārbaudāmo objektu, tādejādi nodrošinot iespēju iegūt pilnīgu un objektīvu informāciju.
Dreja norādīja, ka izmaiņas plānotas arī bāriņtiesu uzraudzības un metodiskās vadības jomā. Inspekcija plānojot turpināt darbu pie bāriņtiesu vērtēšanas kritēriju pilnveides, kā arī plašāk izmantot bāriņtiesu padziļināto izpēti un tās rezultātu analīzi. "Faktiski tas nozīmēs bāriņtiesu "personisko lietu" izveidi, kas ļaus precīzāk skatīt situāciju dažādās pašvaldībās un pievērst pastiprinātu uzmanību tām bāriņtiesām, kur ilgāku laiku situācija neuzlabojas. Inspekcija ir sākusi arī metodoloģiskās palīdzības materiālu aktualizēšanu, kā arī jaunu materiālu gatavošanu," skaidroja inspekcijas vadītāja.
Savukārt sabiedrība vēlas būtiskus uzlabojumus bāriņtiesu darbā, atzina Dreja.
Tā kā patlaban bāriņtiesas ir pašvaldību iestādes, kuru darbību vistiešāk var ietekmēt ir tikai pati pašvaldība, VBTAI ierosinājusi grozīt normatīvo regulējumu, nosakot, ka bāriņtiesas priekšsēdētāju, priekšsēdētāja vietnieku vai bāriņtiesas locekli ir jāatceļ no amata, ja to pieprasa VBTAI, savu pieprasījumu argumentējot ar faktiem, kas pierāda būtiskus pārkāpumus, sacīja Dreja.
Vēl viens, pēc viņas domām, būtiska problēma ir bāriņtiesas locekļu zināšanu un prasmju jautājums, jo patlaban netiek prasītas specifiskas zināšanas bērnu tiesību aizsardzības jomā, lai kļūtu par bāriņtiesas darbinieku.
VBTAI rosina grozīt normatīvo regulējumu, nosakot pieredzes un zināšanu bāzes kritērijus, kas visām pašvaldībām, izvēloties bāriņtiesu locekļus, ir vienoti. "Tā kā nelielās pašvaldībās šādu speciālistu atrašana var sagādāt grūtības, inspekcija rosina grozīt normatīvo regulējumu, nosakot, ka vairākas pašvaldības var izveidot vienu kopīgu bāriņtiesu, īpaši gadījumos, ja pašvaldībā dzīvesvieta deklarēta mazāk nekā 5000 iedzīvotāju," norādīja Dreja.
Kā ziņots, Valsts kontrole iepriekš revīzijā "Atņemtā bērnība. Ikvienam bērnam ir tiesības uzaugt ģimenē" secināja, ka ne visos gadījumos atbildīgo institūciju darbības ir bijušas tādas, lai ievērotu un prioritāri nodrošinātu bez vecāku gādības palikušo bērnu labākās intereses.
Tikmēr LM veiktajā auditā Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas darbībā konstatētas nopietnas problēmas. LM veikto pārbaužu rezultātā iezīmējās vairāki problēmu loki - pašvaldību informētība par savu iedzīvotāju sociālo struktūru, bāriņtiesu un sociālo dienestu darbības kvalitāte, kā arī VBTAI kā metodiskās vadības un kontrolējoša institūcija, kas nespēj pietiekamā kvalitātē veikt metodiskās vadības un kontrolējošas institūcijas funkcijas.
Labklājības ministre Ramona Petraviča (KPV LV) paudusi, ka bērnu tiesību aizsardzības mehānisms bez būtiskiem uzlabojumiem Latvijā pastāv kopš 2005.gada, tas ir ierūsējis un nestrādā pilnvērtīgi. Ministre uzskata, ka pienācis laiks pievērsties nopietnai bērnu tiesību aizsardzības mehānisma reformai.
Paredzēts, ka Tieslietu ministrija (TM) un LM līdz 1.jūnijam sniegs savu redzējumu par konkrēta institucionālā modeļa un tiesiskā regulējuma izveidi bērnu tiesību aizsardzībai.
Tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP) ticies ar labklājības ministri Ramonu Petraviču (KPV LV), lai lemtu par bērnu tiesību politikas jautājumiem un vienotos par nepieciešamajiem risinājumiem bāriņtiesu funkciju un kompetenču sakārtošanai. Tikšanās laikā Bordāns atzīmēja, ka šis ir valdības izšķiršanās jautājums, taču ministrijas savu redzējumu par konkrēta institucionālā modeļa un tiesiskā regulējuma izveidi sniegs līdz jūnijam.
Bordāns norādīja, ka TM un LM apliecinājusi savu gatavību kopīgiem spēkiem meklēt vajadzīgos risinājumus. "Esam apņēmušies pārskatīt un analizēt bērnu tiesībpolitikas jautājumus, iestāžu funkcijas un to sadali, lai galu galā katru uzdevumu, kas izriet no likuma, pildītu kompetenti savas nozares profesionāļi," sacīja ministrs.
Uz sarakstu
