Valsts policijā patlaban brīvi vismaz 10% darbavietu
Policistu skaitu Ķuzis neatklāja, norādot, ka tā ir ierobežotas pieejamības informācija. Tomēr, pēc viņa paustā, "nekomplekts" ir vairāk nekā 10%.
Situācija reģionos gan ir atšķirīga. Piemēram, Latgalē policistu esot pietiekami daudz, bet Rīgā un Kurzemē vakanču ir krietni vairāk. Tas esot skaidrojams ar lielākām darba un atalgojuma iespējām. Tāpat jāņem vērā pietiekami lielā kadru mainība. "Cik policistu pieņemam, tik aiziet. Strādājam uz atražošanu. [..] Pieļauju, ka pēc krīzes policijā ir nomainījies personāls par 60-70%. Policija mums ir jauna, cilvēki ar savādāku filozofiju," atzīst policijas priekšnieks, vienlaikus uzsverot, ka policija ar darbu tiek galā, un fiziskā drošība valstī ir augstā līmenī.
"Drošības situācija, kādā mēs dzīvojam Latvijā, mums palīdz. Tie riski, kas ir Rietumvalstīs, - terorisma draudi, migrācija - nav tik lieli. Mēs dzīvojam kā tādā ielejā, trakie vēji mums pūš pāri," viņš piebilda.
Vienlaikus kopš krīzes samazinoties arī noziedzības līmenis. "Cilvēku Latvijā kļūst mazāk, un noziedzība arī mazinās. Policistu trūkums arī dabīgi reaģē uz to," skaidroja Ķuzis.
Viņš arī atgādināja, ka jaunos policistus dienestā uzņem divas reizes gadā - martā līdz 50 cilvēkiem un septembrī 110-120 cilvēku. Šogad studijām Valsts policijas koledžā bija pieteikušies vairāk nekā 700 pretendentu, taču atlasīt vajadzīgo skaitu neesot bijis viegli. "Atbirums ir bijis ļoti liels, pārsvarā veselības un fiziskās sagatavotības dēļ. Viena no smagākajām problēmām - acu veselība. Tāpat jauniešiem tiek atteikts biogrāfijas dēļ," skaidroja Valsts policijas priekšnieks.
Uz sarakstu
