Tīrākās pludmales gods šogad piešķirts Abragciemam, piemēslotākās tituls - Daugavgrīvai
Saskaņā ar organizatoru lietotās metodoloģijas kritērijiem tīro pludmaļu sarakstā ievietojamas tās pludmales, kurās atkritumu vienību skaits 100 metru teritorijā no jūras līdz pirmajai stabilajai veģetācijai nepārsniedz simtu. Savukārt par netīrām uzskatāmas pludmales, kurās šis skaits pārsniedz divus simtus.
Abragciemā 100 metros uzlasītas 15 atkritumu vienības, savukārt Daugavgrīvā to skaits sasniedzis 746 vienības.
Otra tīrākā pludmale bijusi Gaujas ietekā, kur uzskaitītas 53 atkritumu vienības, trešajā vietā ir Pūrciems ar 54 atkritumu vienībām, ceturto vietu ieņem Veczemju klintis ar 57 atkritumu vienībām. Piektajā vietā ir Ziemupes pludmale ar 76 atkritumu vienībām, tai seko Miķeļtornis ar 81 atkritumu vienību. Septītajā vietā ierindojas Mērsrags, kur 100 metros uzlasītas 83 atkritumu vienības, un astotajā vietā ir Staldzene ar 87 atkritumu vienībām.
Savukārt otra piemēslotākā pludmale ir Engurē, kur monitoringa veicēji uzlasījuši 627 atkritumu vienības, bet trešajā vietā ir Saulkrasti ar 484 vienībām. Ceturto vietu ieņem Vecāķu pludmale ar 478 atkritumu vienībām 100 metros, piektā - Majoru pludmale ar 425 vienībām.
Sestajā vietā ierindojas pludmale pierobežā, kur bijušas 352 atkritumu vienības, savukārt septītā piemēslotākā ir Apšuciema pludmale - 286 atkritumu vienības. Astotajā vietā ierindota Papes bākas peldvieta ar 279 atkritumu vienībām 100 metros.
Pludmalēs galvenokārt atrasti dažāda izmēra plastmasas gabali un maisiņi, papīra pārtikas iepakojumi, pudeļu vāciņi un korķi, izsmēķi, kā arī vienreizlietojamie plastmasas trauki, dažāda veida un izmēra papīri un kartoni.
Kampaņas organizatori atzīst, ka pēdējo piecu gadu laikā, kopš piekrastē tiek veikts atkritumu monitorings, pludmaļu tīrība būtiski nav uzlabojusies. Vidēji Latvijas piekrastē atrodamas 203 atkritumu vienības katros 100 pludmales metros, kas ir otrs augstākais rādītājs, kopš pirms pieciem gadiem tika uzsākti jūras piesārņojošo atkritumu izvērtējumi visā Latvijas jūras piekrastē.
Kampaņas eksperts Jānis Ulme norāda, ka šosezon kā viena no redzamākajām problēmām iezīmējusies izsmēķu nomešana pludmalē. Izsmēķu atrašanās peldvietās, neskatoties uz aizliegumu, parāda arī ierobežojumu ignorēšanu un kontroles trūkumu, uzskata Ulme.
Monitoringa veicēji secinājuši, ka pludmaļu tīrība pēdējo piecu gadu laikā atsevišķās vietās pat ir pasliktinājusies. Tā tas ir noticis pludmalēs Rucavas novadā, Nīcas novadā, Liepājā, Ventspils novadā un Saulkrastu novadā. Ventspils novadā un Carnikavas novadā situācija ir uzlabojusies, savukārt Rojas novadā, Mērsraga novadā un Limbažu novadā tā ir vērtējama kā stabila. Pārējās pludmalēs situācija ir mainīga, bez skaidras attīstības virzības pozitīvā vai negatīvā virzienā.
Situāciju iespējams uzlabot ar vairākiem soļiem, uzskata kampaņas īstenotāji, piemēram, ar depozīta sistēmas ieviešanu plastmasas, stikla un alumīnija tarai, dabas resursa nodokļa palielinājumu plastmasas materiāliem, kā arī sabiedrības izglītošanu.
Uz sarakstu
