Tiesībsargs sola censties panākt straujāku minimālās algas pieaugumu

Jansons pirmdien, 5.decembrī, LNT stāstīja, ka ir saņēmis atbildes vēstuli no valdības par nabadzības mazināšanā paveikto un vēl plānoto. Vēstule it kā esot gara, taču sistēmiski nabadzības problēmas risinājumi piedāvāti netiekot, stāstīja tiesībsargs un piebilda, ka tagad minētos jautājumus plānots pārrunāt ar labklājības ministru Jāni Reiru (V).

Taujāts, kas tad tieši valstij būtu jādara nabadzības problēmas risināšanai, Jansons precīzu atbildi nesniedza, vien sacīja, ka, piemēram, esot "jāķeras klāt" cilvēkiem, kas dzīvo zem nabadzības sliekšņa, kas esot aptuveni trešdaļa Latvijas iedzīvotāju.

Jansona vērtējumā, Latvijas sociālais budžets esošajā situācijā nevarot būt ilgtspējīgs. Ilgtspējas kāpināšanai esot jāpalielina sociālās iemaksas, līdz ar to tiesībsargs principā atbalstot valdības centienus, palielinot minimālās sociālās iemaksas.

Ja sociālās iemaksas netiek veiktas vai arī tās ir zemas, nākotnē šiem cilvēkiem jārēķinās ar to, ka viņi būs sociāli neaizsargāti, uzsvēra Jansons un piebilda, ka labāks varētu būt bijis valdības darbs, skaidrojot savas ieceres sabiedrībai. Mēs nevaram izrauties no nabadzības atvara, ja cilvēkiem šie jautājumi netiek skaidroti, piebilda tiesībsargs.

Tiesībsargs ir pārliecināts, ka Latvijā ir jāpārskata minimālā darba alga, lai cilvēks arī ar šādu atalgojumu spēj nomaksāt savus minimālos rēķinus. Jansons atzīmēja, ka šajā jautājumā viņa un Reira domas sakrīt. Viņš mēģināšot panākt arī augstāku minimālo ienākumu līmeni, par ko valdība baidoties lemt un arvien atliek.

Drīzumā nāks klajā Tiesībsarga biroja pārskats par cilvēktiesībām. Pēc Jansona vārdiem, pārskatā tikšot atzīts, ka dažās jomās Latvijā ir vērojams progress, Eiropas kontekstā nebūt neesam sliktākie, bet situācija neesot vērtējama arī kā spīdoša. Latvijā esot problēmas ar izglītības pieejamību, problēmas veselības aprūpē u.c.

Uz sarakstu