Stiprinās prasību par latviešu valodas zināšanām lauksaimniecības zemes iegādei
Iepriekš Valsts prezidents Raimonds Vējonis šo likumprojektu nodeva Saeimai otrreizējai caurlūkošanai, norādot uz pretrunīgām nomām.
Šodien pieņemtais likums paredz, ka ārzemniekiem būs jāprot valsts valoda vismaz B līmeņa 2.pakāpē. Savukārt iepriekš Saeimā atbalstītajā variantā gan fiziskajām, gan juridiskajām personām tika noteikts prast latviešu valodu vismaz A līmeņa 1.pakāpē un valsts valodā prezentēt zemes turpmāku izmantošanu lauksaimniecībā, kā arī atbildēt uz pašvaldības komisijas jautājumiem.
Tāpat deputāti precizējuši prasības attiecībā uz zemes plāna prezentēšanu pašvaldību komisijās. Iepriekš parlaments lēma, ka tas attieksies uz visiem darījumiem, taču tagad pašvaldību komisijas to varēs prasīt tikai nepieciešamības gadījumā. Grozījumi nosaka, ka pašvaldību komisijas nepieciešamības gadījumā varēs uzaicināt personas valsts valodā prezentēt zemes turpmāku izmantošanu lauksaimnieciskajā darbībā.
Pārejas noteikumos paredzēts skart citus jautājumus. Tajos noteikts, ka zemes iegādes darījuma aktu, kas noslēgts līdz 2014.gada 31.oktobrim un nav reģistrēts zemesgrāmatā līdz 2017.gada 30.jūnijam, būs jāreģistrē pašvaldības komisijā līdz 2017.gada 31.decembrim. Darījuma akts būs derīgs ierakstīšanai zemesgrāmatā, ja tam būs pievienota pašvaldības komisijas izziņa par darījuma reģistrēšanu pašvaldībā līdz 2017.gada 31.decembrim.
No 2018.gada 1.janvāra zemes iegādes darījuma akts, kas noslēgts līdz 2014.gada 31.oktobrim un līdz 2017.gada 30.jūnijam nav reģistrēts zemesgrāmatā vai 2017.gada 31.decembrim pašvaldības komisijā, būs derīgs ierakstīšanai zemesgrāmatā, ja tam tiks pievienots pašvaldības komisijas lēmums par piekrišanu lauksaimniecības zemes iegūšanai īpašumā.
Paredzēts, ka likumprojekts pēc tā pieņemšanas stāsies spēkā 2017.gada 1.jūlijā.
Uz sarakstu
