Stājas spēkā noteikumi par kontroles sistēmu korupcijas risku novēršanai pašvaldībās
Iekšējās kontroles sistēmas pilnveidošana pretkorupcijas jomā ir viens no efektīvākajiem veidiem, kā mazināt korupcijas un interešu konflikta riskus publiskas personas institūcijās. Tomēr nereti ir sastopami gadījumi, kad institūciju pārstāvji norāda uz iekšējās kontroles sistēmas esamību, bet nākas secināt, ka ir ieviesti tikai atsevišķi tās pamatelementi.
Lai veicinātu izpratni par Ministru kabineta noteikumu piemērošanu, KNAB turpinās ne tikai konsultēt un izglītot institūciju amatpersonas par iekšējās kontroles sistēmas pamatprasībām korupcijas riska novēršanai institūcijās, bet arī izstrādās vadlīnijas par iekšējās kontroles sistēmas pamatprasībām korupcijas un interešu konflikta riska novēršanai publiskas personas institūcijā.
KNAB vērš uzmanību, ka, piemēram, jau šobrīd Krimināllikums paredz, ja fiziska persona vai attiecīgās juridiskās personas koleģiālās institūcijas loceklis ir veicis kukuļdošanu pašvaldības kapitālsabiedrības vai personālsabiedrības interesēs, labā vai tās nepienācīgas pārraudzības vai kontroles rezultātā, juridiskajai personai var piemērot piespiedu ietekmēšanas līdzekli, piemēram, likvidāciju vai mantas konfiskāciju.
Jau ziņots, ka saskaņā ar jaunajiem noteikumiem institūcijas vadītājs vai viņa pilnvarota persona nodrošina iekšējās kontroles sistēmas korupcijas riska novēršanai izveidi, pilnveidošanu un uzturēšanu. Lai nodrošinātu iekšējās kontroles sistēmas korupcijas riska novēršanai izveidi, pilnveidošanu un uzturēšanu, institūcijas vadītājs var izveidot iekšējās kontroles struktūrvienību vai pilnvarot šīs darbības veikt kādu institūcijas struktūrvienību vai darbinieku.
Lai nodrošinātu iekšējās kontroles sistēmas korupcijas riska novēršanai darbību, institūcijas vadītājs identificē, analizē un novērtē korupcijas riskus, kā arī īsteno pasākumus korupcijas riska novēršanai. Tāpat iestādes vadītājam jānodrošina darbinieku izglītošana par korupcijas un interešu konflikta jautājumiem.
Tāpat noteikumi paredz, ka iestādes vadītājam jāizvērtē, vai institūcijā ir noteikti katra darbinieka amata pienākumi, pilnvaru robežas, lēmumu pieņemšanas kārtība, atbildība, kā arī lēmumu pēcpārbaudes kārtība. Viņam arī jāidentificē funkcijas, kas ir pakļautas korupcijas riskam, identificējot korupcijas riskam pakļautos amatus.
Institūcijām pēc korupcijas risku identificēšanas, analīzes un novērtēšanas būs jānosaka pasākumi korupcijas riska novēršanai.
Institūcijas vadītājam arī būs iekšējos normatīvos aktos jānosaka kārtība, kā darbiniekiem ir jārīkojas gadījumos, kad tie vēlas ziņot par iespējamiem pārkāpumiem, tajā skaitā iespējamām koruptīvām darbībām, ietverot pasākumus, lai nodrošinātu ziņotāja anonimitāti un aizsardzību.
Tāpat iestādes vadītājam iekšējos normatīvajos aktos jānosaka kārtība, kādā institūcijas valsts amatpersonas paziņo par savu atrašanos interešu konflikta situācijā, kā arī kārtību, kādā interešu konflikta situācijā esošās valsts amatpersonas funkcijas izpildei tiek nodotas citai valsts amatpersonai.
Lai izglītotu darbiniekus, kuru amats pakļauts korupcijas riskam, par korupcijas un interešu konflikta jautājumiem, institūcijas vadītājs nodrošina apmācības, uzsākot darbu publiskas personas institūcijā, un vismaz reizi trijos gados papildu apmācības.
Uz sarakstu