SEB Mājokļu cenu indikators: Pārliecinoši pieaug iedzīvotāju prognozes par mājokļa cenu kāpumu
SEB Mājokļu cenu indikatora vērtība (starpība starp mājokļu cenu kāpuma un cenu krituma prognozētāju skaitu) ir sasniegusi 46 punktus, kas ir augstākais radītājs kopš 2014.gada sākuma. Iedzīvotāju prognozes attiecībā uz mājokļu cenu pieaugumu ietekmējuši gan augošie ienākumi, gan pieejamāki kredīti.
Septembrī nekustamā īpašuma cenu pieaugumu nākamo 12 mēnešu laikā prognozēja 52,2% aptaujāto iedzīvotāju, kas ir par pieciem procentpunktiem vairāk nekā pirms gada. Savukārt mājokļu cenu krituma prognozētāju skaits krasi samazinājies un šobrīd veido 6,2%. Neitrāli noskaņoto iedzīvotāju, kuri tuvākā gada laikā sagaida nemainīgas mājokļu cenas, skaits šobrīd veido 23%. Turklāt 18,5% respondentu nebija konkrēta viedokļa par mājokļu cenu izmaiņām tuvākā gada laikā, un tas ir mazāk nekā iepriekšējos ceturkšņos.
Salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, šogad SEB Mājokļu cenu indikators ir pieaudzis. Pērn oktobrī indikatora vērtība bija 38,3 punkti, toties šobrīd radītājs ir pēdējo gandrīz četru gadu laika augstākajā līmenī - 46 punkti.
Aptaujas rezultāti rāda, ka visaugstākais mājokļa cenu pieauguma prognozētāju īpatsvars ir Vidzemē - tur 64,5% aptaujāto sagaida, ka cenas tuvākajā gada laikā pieaugs. Diezgan optimistiski attiecībā uz mājokļa cenu izmaiņām ir arī Kurzemes iedzīvotāji - pieaugumu sagaida 55,6% šī reģiona iedzīvotāju. Vienlaicīgi šajos reģionos ir viszemākais cenu samazinājuma sagaidītāju skaits - attiecīgi 1,8% un 2,2%.
No reģioniem procentuāli vismazāk mājokļu cenu kāpumu sagaidītāju ir Zemgalē (40,1%). Savukārt Latgalē nekustāmā īpašuma cenu pieaugumu prognozē 51% aptaujāto. Tomēr visos reģionos optimistiskāk noskaņoto iedzīvotāju īpatsvars ir pieaudzis, vienlaikus samazinoties cenu krituma sagaidītāju skaitam.
Analizējot respondentu atbildes dažādās sociālekonomiskajās grupās, redzams, ka visvairāk nekustamā īpašuma cenu kāpuma sagaidītāju ir starp 18-34 gadus veciem respondentiem, vadošos amatos strādājošajiem, kā arī tiem, kuri nodarbojas ar individuālo komercdarbību. Turklāt optimistiskāk noskaņoti iedzīvotāji ar augstāko izglītību un vidējiem ienākumiem. Savukārt procentuāli vismazāk mājokļu cenu pieauguma prognozētāju skaits ir redzams 64-74 gadus veco iedzīvotāju, nestrādājošo, kā arī pensionāru un mājsaimnieču vidū. Tomēr arī visās šajās grupās mājokļu cenu kāpumu sagaidītāju skaits ir ievērojami lielāks, nekā cenu kritumu prognozētāju skaits.
"Iedzīvotāju prognozes attiecībā uz mājokļu cenu pieaugumu tuvākajā nākotnē ietekmējusi gan ienākumu pieauguma turpināšanās, gan kredītu pieejamības uzlabošanās. Turklāt tiešu jaunāko iedzīvotāju noskaņojumu ietekmējušas runas par iespējamo valsts atbalsta mājokļa programmas dalībnieku loka paplašināšanu," skaidro "SEB bankas" ekonomists Dainis Gašpuitis.
Aptauja veikta 2017.gada septembrī sadarbībā ar pētījumu centru SKDS. Ar stratificētās nejaušās izlases metodi tika aptaujāti 1003 Latvijas pastāvīgie iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 74 gadiem visā Latvijā, veicot tiešās intervijas respondentu dzīves vietās.
Uz sarakstu
