Šadurskis: "Daugavas" stadionam jākļūst par nacionālo lepnumu
"Sportā nav tikai slavenu sportistu vārdi, metri, sekundes un tituli - tam visam ir kāds aizsākums jeb vieta, kur tas rodas un dzīvo," uzsvēra Šadurskis, uzsverot, ka līdz ar kapsulas iemūrēšanu "Daugavas" stadionā tiek uzsākti vērienīgi rekonstrukcijas darbi.
Ministrs uzsvēra, ka līdz ar kapsulas iemūrēšanu stadiona "Daugava" attīstības projektu var nodēvēt par Latvijas sporta infrastruktūras vissvarīgāko objektu.
"Stadionam jākļūst par nacionālo lepnumu - par vietu, kurā sportisti gūst iedvesmu sasniegumiem un vietu, kurā sabiedrība jūtas piederīga Latvijai," sacīja ministrs, piebilstot, ka ar svinīgo kapsulas iemūrēšanu nākamajām paaudzēm tiek nodots vēstījums ne tikai par to, ka Latvijas sports ir bijis panākumiem bagāts, bet arī par to, ka valstiska līmeņa atbalsts sporta nozarei ir apliecinājums jauniem sasniegumiem un vietai, kura vieno Latvijas sportistus un līdzjutējus.
Kopš stadiona "Daugava" uzbūvēšanas 1927.gadā tas ir bijis aculiecinieks daudziem vēsturiskiem panākumiem, leģendāru sportistu triumfiem un rekordiem. Vienlaikus stadions "Daugava" kļuvis par mājvietu plašajai Latvijas dejotāju saimei, kas ar krāšņiem koncertiem priecē un sniedz saviļņojošas emocijas dziesmu un deju svētkos. Jau nākamgad pirmais no Daugavas stadiona vērienīgās attīstības posmiem būs pabeigts, un 2018.gada vasarā šī vieta kļūs par centrālo laukumu XXVI Vispārējo latviešu Dziesmu un XVI Deju svētku dalībniekiem un skatītājiem.
Kultūras ministre Dace Melbārde (VL-TB/LNNK) svinīgajā pasākumā piekodināja, ka darbu veikšanas termiņi šajā projektā ir īpaši svarīgi, ņemot vērā tuvojošos svētkus.
Stadions ticis atjaunots vairākas reizes - 1958.gadā, deviņdesmito gadu vidū un daļēji arī 2008.gadā, bet tagad tas ir vēsturisku pārmaiņu priekšā - līdz 2022.gadam tas tiks pilnībā rekonstruēts un stadions kļūs par modernāko un lielāko komplekso sporta objektu Latvijā.
Uzsākot sarunas par VSIA "Kultūras un sporta centrs "Daugavas stadions" rekonstrukcijas nepieciešamību, Izglītības un zinātnes ministrija kā stadiona īpašniece panāca iespēju stadiona rekonstrukcijas projektam piesaistīt Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļus. Šīs iniciatīvas tika iestrādātas gan Nacionālajā attīstības plānā 2014.-2020.gadam, gan Sporta politikas pamatnostādnēs 2014.-2020.gadam. IZM arī piešķīra papildu līdzekļus, lai nodrošinātu projekta īstenošanas sākšanai nepieciešamo sagatavošanās darbu finansēšanu.
2016.gadā valdība atbalstīja IZM ierosinājumu Daugavas stadionam piešķirt nacionālo interešu objekta statusu. Daugavas stadionam ir piešķirts arī nacionālās sporta bāzes statuss. Īpaša statusa noteikšana atspoguļo stadiona nacionāla līmeņa daudzfunkcionālu nozīmi gan Latvijas kultūras, gan sporta sabiedrības dzīvē.
IZM ir izstrādājusi Daugavas stadiona teritorijas attīstības stratēģiju, kas paredz līdz 2022.gadam stadiona teritorijas uzlabošanai atvēlēt 50 miljonus eiro (t.sk. Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļi 40 miljonu eiro apmērā). Līdz 2022. gadam stadionu pilnībā atjaunos un pārveidos - tiks izveidotas jaunas papildu tribīnes un izbūvēta virkne jaunu objektu - multifunkcionāla halle dažādiem sporta veidiem, jauna ledus halle, jauna slēgtā vieglatlētikas manēža, tiks pilnībā atjaunots vieglatlētikas treniņu laukums un stadiona sporta laukums, kā arī veikti nozīmīgi teritorijas labiekārtošanas darbi. Papildus tiks izbūvēta arī jauna "park&ride" auto stāvvieta un sakārtota apkārtējā pilsētas infrastruktūra. Projektu īsteno VSIA "Kultūras un sporta centrs "Daugavas stadions" sadarbībā ar Rīgas pilsētas pašvaldību.
Uz sarakstu
