Rinkēvičs: Baltijas valstu sadarbībai jābūt balstītai uz kopīgu interešu aizstāvēšanu
Kā aģentūru LETA informēja Ārlietu ministrijā, Baltijas Asamblejas Prezidija tikšanās laikā ar Baltijas Ministru padomes prezidējošās valsts Latvijas ārlietu ministru Rinkēviču tika apspriesta Baltijas valstu sadarbība politiskā līmenī, izvērtēta līdzšinējā sadarbība, kā arī pārrunāta Latvijas prezidentūras prioritāšu izpildes gaita.
Baltijas valstu sadarbību vienojošās prioritātes ir drošības stiprināšana reģionā, tostarp kopīga aizsardzības plānošana, ārējo robežu stiprināšana, labi pārvaldītas migrācijas un patvēruma politikas īstenošana, stratēģiskās komunikācijas veicināšana, kā arī enerģētikas un transporta infrastruktūras attīstība.
Ārlietu ministrs atzinīgi novērtēja ciešo Latvijas, Lietuvas un Igaunijas sadarbību visos līmeņos, kas ir rezultējusies valstīm svarīgu lēmumu pieņemšanā Eiropas Savienības (ES) un NATO ietvaros, kā arī veiksmīgu reģionālu projektu īstenošanā.
"Tādēļ Baltijas valstīm ir svarīgi arī turpmāk saskaņot pozīcijas un paust kopēju nostāju," uzsvēra Rinkēvičs. Kā labu sadarbības piemēru ministrs minēja Baltijas valstu gatavošanos NATO samitam Varšavā. "Mums ir vienots viedoklis par nepieciešamību stiprināt sabiedroto klātbūtni Baltijas reģionā. Tāpat esam ieinteresēti ciešākā NATO sadarbībā ar ES, kas ir īpaši būtiski hibrīdā apdraudējuma mazināšanas, kiberaizsardzības un stratēģiskās komunikācijas veicināšanas jomās," vēstīja ministrs.
Runājot par migrācijas radītajiem izaicinājumiem, ministrs uzsvēra, ka Latvija, tāpat kā Lietuva un Igaunija, piedalās migrācijas krīzes risināšanā ar finansējumu, personālu un humāno palīdzību, kā arī pilda ES ietvaros uzņemtās saistības patvēruma meklētāju pārvietošanā. Tāpat Baltijas valstis ir vienisprātis, ka ES ārējo robežu stiprināšana ir prioritāte, kam jāpievērš pastiprināta uzmanība.
Pievēršoties lielajiem reģionālajiem infrastruktūras projektiem, tostarp "Rail Baltica" dzelzceļa līnijas izveidei, Rinkēvičs uzsvēra, ka savlaicīgi īstenots projekts ir visu trīs Baltijas valstu stratēģiskā interese, un pauda cerību, ka projekts ar stingru politisku atbalstu tiks sekmīgi virzīts uz priekšu.
Ministrs atzīmēja arī sekmīgo Baltijas valstu sadarbību enerģētikas jomā, tostarp kopīgi strādājot pie reģionāla dabasgāzes tirgus izveides un citu reģionālas nozīmes projektu īstenošanas. Rinkēvičs uzsvēra, ka, pateicoties jaunajiem Lietuvas elektroenerģijas starpsavienojumiem ar Poliju un Zviedriju, ir iezīmējušās jaunas tendences reģionālajā elektroenerģijas tirgū, tostarp Baltijas valstīs ir panākts būtisks elektroenerģijas vairumtirdzniecības cenu samazinājums.
"Baltijas valstu sadarbībai arī turpmāk jābūt pragmatiskai, racionālai un balstītai uz kopīgu interešu aizstāvēšanu," uzsvēra ministrs, "tad Baltijas valstis tiks ne tikai labāk sadzirdētas starptautiski, bet arī reģionāli svarīgi kopprojekti tiks īstenoti efektīvi un bez kavēšanās."
Uz sarakstu