"Pasažieru vilciena" iepirkumu plāno turpināt; pirmos elektrovilcienus varētu saņemt 2019.gadā

Ministrija norāda, ka, izvērtējot jaunu elektrovilcienu iegādes plānotos apmērus un realizācijas laiku, Finanšu ministrija konstatēja, ka jaunu elektrovilcienu iegādei, kur jau ir noslēgusies konkursa pirmā kārta, ir negatīva ietekme uz valsts kopbudžeta bilanci. Līdz ar to Finanšu ministrija vērsa uzmanību uz to, ka nav pieļaujama jaunu saistību uzņemšanās bez valdības lēmuma.

Atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par Eiropas nacionālo un reģionālo kontu sistēmu Eiropas Savienībā "Pasažieru vilciens" ir iekļauts vispārējās valdības sektorā un, gatavojot valsts konsolidētā pamatbudžeta prognozes, arī "Pasažieru vilciena" prognozes tiek iekļautas aprēķinos. Aktīvu vērtības pieaugumam (jaunu elektrovilcienu ritošā sastāva iegāde) ir tieša ietekme uz konsolidēto valsts kopbudžetu.

SM skaidro, ka ministrijas un "Pasažieru vilciena" pārstāvji vairākkārt tikās ar Finanšu ministrijas pārstāvjiem par iespējamiem turpmākās darbības virzieniem un iespēju "Pasažieru vilcienu" izslēgt no vispārējās valdības sektora. Papildus tam tika pārrunāta iespēja iepirkumu sadalīt vairāku gadu garumā, lai līdz brīdim, kad "Pasažieru vilciens" tiks izslēgts no vispārējā valdības sektora, investīcijas un uzņemtās saistības minimāli ietekmētu valsts konsolidēto kopbudžetu. Lai nodrošinātu samērīgu "Pasažieru vilciena" investīciju ietekmi uz valsts konsolidēto kopbudžetu, ritošā sastāva nomaiņas projektu paredzēts pakāpeniski realizēt no 2018. līdz 2021.gadam.

Tādējādi 2018.gadā notiktu depo rekonstrukcija un stāvparka izbūve, 2019.gadā - iekārtu, rezerves daļu fonda un sešu elektrovilcienu piegāde, 2020.gadā - 12 elektrovilcienu piegāde, savukārt 2021.gadā - 14 elektrovilcienu piegāde. No kopējām investīcijām aptuveni 200 miljonu eiro apmērā 19,2 miljoni eiro tiktu ieguldīti 2018.gadā, 39,5 miljoni eiro 2019.gadā, 58,1 miljons eiro 2020.gadā un 64,2 miljoni eiro 2021.gadā.

SM uzsver, ka jauno vilcienu iepirkums ir jāorganizē tā, lai tam nebūtu būtiskas negatīvas ietekmes uz vispārējās valdības bilanci, un to var panākt, ja "Pasažieru vilcienu" izslēdz no vispārējās valdības sektora.

Dzelzceļa likuma grozījumi, kas stājās spēkā 2016.gada 10.martā, paredz, ka AS "LatRailNet" kā infrastruktūras pārvaldītāja būtisko funkciju veicēja pēc konsultēšanas ar pārvadātājiem un AS "Latvijas Dzelzceļš" kā infrastruktūras pārvaldītāju izstrādā un līdz 2017.gada 3.jūlijam apstiprina jauno infrastruktūras maksas noteikšanas metodiku. "Pasažieru vilciens" segtu vismaz tiešās infrastruktūras izmantošanas izmaksas (piemēram, no sliežu ceļu un ar to saistīto infrastruktūras objektu uzturēšanas izmaksām infrastruktūras maksā tiktu iekļauti tikai galvenie sliežu ceļi).

Pēc SM paustā, jaunā metodika pilnībā jāievieš ne vēlāk kā līdz 2019.gada 3.jūlijam. Dzelzceļa likums arī paredz, ka valsts SM personā noslēdz ar "Latvijas Dzelzceļu" daudzgadu līgumu par infrastruktūras uzturēšanu un attīstību, pamatojoties uz indikatīvu dzelzceļa infrastruktūras attīstības stratēģiju, kuru apstiprina Ministru kabinets. Paredzot tam valsts budžeta līdzfinansējumu, būtiski samazināsies "Pasažieru vilciena" infrastruktūras maksājumi, kas ļaus uzņēmumu izslēgt no vispārējās valdības sektora. Paredzams, ka daudzgadu līgums tiks noslēgts 2017.gadā, kad arī samazināsies "Pasažieru vilciena" infrastruktūras maksājumi. "Pasažieru vilciena" maksa par infrastruktūru varētu sarukt no 35,72 miljoniem eiro (vairāk nekā puse no kopējām kompānijas izmaksām) šogad līdz 11,056 miljoniem eiro nākamgad, un uzņēmumu varētu izslēgt no vispārējās valdības sektora.

Valsts finansējumu, kas paredzēts, lai segtu maksu par dzelzceļa infrastruktūras izmantošanu, ko pašlaik saņem "Pasažieru vilciens", plānots sadalīt divās daļās - viena, kas, līdzīgi kā līdz šim, tiktu novirzīta "Pasažieru vilcienam" kā infrastruktūras maksas kompensācija atbilstoši valsts pasūtījuma līgumam, un otra, kas tiktu piešķirta "Latvijas Dzelzceļam" atbilstoši Dzelzceļa likumam un daudzgadu līgumam, kuru paredzēts noslēgt. Par to nepieciešams konceptuāls valdības lēmums.

Vienlaikus ziņojumā norādīts, ka PV uzkrātie līdzekļi un plānotie ieņēmumi nav pietiekami jauna elektrovilcienu ritošā sastāva iegādes finansēšanai, tāpēc finansējumu plānots nodrošināt, piesaistot aizdevumu. Notiek komunikācija ar vairākiem iespējamiem jauno elektrovilcienu iepirkuma finansētājiem, tostarp institucionālajām bankām un Latvijas komercbankām. Tiek apsvērts arī Valsts kases finansējums.

"Pasažieru vilciena" jauno elektrovilcienu iepirkuma procedūras otrās kārtas īstenošana vēl nerada uzņēmumam saistības, kuras ietekmētu valsts budžetu. Savukārt saistību uzņemšanās (iepirkuma līguma noslēgšana par jaunu elektrovilcienu iegādi), iepirkuma procedūrai noslēdzoties, var notikt, tikai izvērtējot to ietekmi uz valsts budžetu. Ņemot vērā minēto, iepirkuma otrā kārta tiks turpināta, bet iepirkuma līgums tiks slēgts tikai tad, ja tas neatstās būtiski negatīvu ietekmi uz vispārējā valsts budžeta bilanci.

"Pasažieru vilciena" pārstāvis Egons Ālers aģentūrai LETA sacīja, ka visi pieci pretendenti, kas pieteikušies iepirkumam, ir apliecinājuši, ka piedāvājums joprojām ir spēkā.

Aģentūra LETA jau rakstīja, ka "Pasažieru vilciens" izsludinājis konkursu par 32 piepilsētas pasažieru elektrovilcienu ar 400-450 sēdvietām piegādi. Tostarp paredzēts, ka iepirkuma konkursa uzvarētājam būs jāpiegādā piepilsētas pasažieru elektrovilcieni, kā arī piegādāto piepilsētas pasažieru elektrovilcienu uzturēšanai nepieciešamais aprīkojums un jāveic personāla apmācība par piegādāto piepilsētas pasažieru elektrovilcienu ekspluatāciju un uzturēšanu.

Lai uzlabotu pasažieru drošību, vilcienu salonos paredzēts uzstādīt videonovērošanas sistēmas. Tāpat pienesumu brauciena komfortam paredzēts nodrošināt ar pneimatisko balstiekārtu un skaņas izolāciju klusai un līganai gaitai, multifunkcionālajām zonām un labierīcībām, klimata kontroli vilcienu salonos, kā arī ar modernu pasažieru informācijas sistēmu. Plānots arī nodrošināt bezmaksas bezvadu internetu visos elektrovilcienos.

Pieteikumu konkursā iesniedza pieci pretendenti - Spānijas uzņēmums "Patentes Talgo S.L" ("Talgo"), Šveices uzņēmuma "Stadler" Polijas meitasuzņēmums "Stadler Polska Sp. z o.o." ("Stadler"), "Siemens AG" un "Sinara Group" Krievijas kopuzņēmums "Uraļskije lokomotivi", Spānijas kompānija "Construcciones y Auxiliar de Ferrocarriles S.A." (CAF) un Čehijas uzņēmums "Škoda vagonka a.s.". Visi pieci pretendenti kvalificējušies konkursa otrajai kārtai, taču patlaban tā vēl nav izsludināta.

Uz sarakstu