Premjers: Veselības nozarei varētu novirzīt nodokļu reformas rezultātā radušos papildu ieņēmumus
Vaicāts, kur tiks ņemta veselības nozarei nepieciešamā nauda, premjers sprieda, ka ir nodokļu grupas, kur paredzētas izmaiņas, un radušies papildu līdzekļi varētu tikt novirzīti veselībai. "Domāju, atradīsim līdzekļus tādā apjomā, lai 2018.gadā būtu darba algu pieaugums," sacīja Kučinskis.
Premjers piebilda, ka diemžēl ir aptuveni 300 000 cilvēku, kuri vai nu strādā nepilnu darbu vai "pilnīgi legāli" var nemaksāt nodokļus, kas nav normāla situācija.
Kā ziņots, Finanšu ministrija saskaņošanai visām nozaru ministrijām, sociālajiem, kā arī citiem sadarbības partneriem nosūtījusi nodokļu reformas pamatnostādnes jeb "Valsts nodokļu politikas pamatnostādņu 2018.-2021.gadam" projektu.
Nodokļu reforma paredz ieviest divas iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) pamatlikmes - 20% ienākumiem līdz 45 000 eiro gadā un 23% ienākumiem virs 45 000 eiro gadā. Iecerēts būtiski paaugstināt ar IIN neapliekamo diferencēto minimumu uz 250 eiro mēnesī. Reforma paredz arī paaugstināt atvieglojumu par apgādībā esošām personām no 175 uz 250 eiro mēnesī. Reforma paredz arī daudzas citas izmaiņas.
Tās ieviešanas rezultātā radušos nodokļu ieņēmumu zudumus iecerēts kompensēt ar akcīzes nodokļa celšanu degvielai, cigaretēm un alkoholam.
Konceptuāls atbalsts no koalīcijas partneriem nodokļu reformai ir, tomēr tās pamatnostādnēs veselības aprūpei netiks paredzēts novirzīt 1% no sociālajām iemaksām, līdz ar to risinājums veselības nozares finansējumam tiks piedāvāts vēlāk, otrdien pēc valdības koalīcijas sanāksmes žurnālistiem sacīja Ministru prezidents.
Arī finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) sacīja, ka skaidrība par veselības nozares finansējumu būs līdz budžeta veidošanai. P
Uz sarakstu
