Premjers: Saeimai jāapsver iedzīvotājus satraukušā likuma par ūdens skaitītāju akām precizēšana
Politiķis stāstīja, ka šonedēļ koalīcijas partiju sanāksmē Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) pārstāvji apgalvojuši, ka iedzīvotāju satraukumam neesot nekāda pamata, jo likuma prasības neattiecoties uz tiem īpašumiem, kur skaitītāji jau uzstādīti, tātad iedzīvotājiem papildus izmaksu nebūšot. Kučinskis gan piebilda, ka konkrēto kārtību nosakot pašvaldības.
Kučinskis atzina, ka zināmas neskaidrības par likuma traktējumu tomēr ir radušās, tāpēc Saeimas deputāti pārbaudot regulējumu, un, iespējams, ka likumdevējam vajadzētu precizēt likumu.
Ūdenssaimniecības pakalpojumu likumā ir ierakstīts, ka līdz 2020.gadam privātmāju īpašniekiem jāuzbūvē ūdens komercuzskaites mēraparāta mezgls. Likums tika pieņemts 2015.gadā, bet stājās spēkā 2016.gada sākumā, paredzot četru gadu pārejas termiņu minēto aku izbūvei. Likuma apspriešanas laikā aku izbūves problemātika netika publiski plaši apspriesta.
Kā vēstīja laikraksts "Latvijas Avīze", par likuma prasībām satraukums radās Smiltenē, kur pašvaldība tika piesūtījusi iedzīvotājiem aicinājumus sakārtot savu ūdenssaimniecību atbilstoši likuma prasībām, taču tika aplēsts, ka šādas jaunas akas izbūve maksātu aptuveni 500 līdz 1000 eiro. Sākotnējos skaidrojumos laikrakstam Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas preses sekretāre Laura Jansone netika norādījusi, ka smiltenieši būtu pārpratuši likuma prasības.
Pēc tam ministrija gan paziņoja, ka esot radies pārpratums un nekādas jaunas prasības esošajiem māju īpašniekiem neesot izvirzītas. VARAM pārstāve Jansone pēc laikrakstā publicētās informācijas aģentūrai LETA stāstīja, ka ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzējiem jāveic ēkas kopējā ūdens patēriņa uzskaites mērierīču uzstādīšana. Savukārt ēku īpašniekiem ir jānodrošina speciāla vieta vai telpa ūdenssaimniecības pakalpojumu mērierīces uzstādīšanai, piemēram, ēkas pagrabā vai tai piederošajā teritorijā.
Gadījumā, ja privātmājās uzstādītā mērierīce pēc precizitātes un citiem raksturlielumiem atbilst komercuzskaites mēraparātam un pakalpojumu sniedzēja pārstāvis var tai vajadzības gadījumā piekļūt, tad mājas īpašniekam par mēraparāta nomaiņu nav jādomā. Taču šādā gadījumā mājas īpašniekam tāpat jāgriežas pie ūdensapgādes pakalpojumu sniedzēja, lai noskaidrotu, vai jau esošais mēraparāts tik tiešām atbilst likuma prasībām.
Smiltenes novada pārstāvji ir paziņojuši, ka lūgs VARAM sniegt detalizētākus skaidrojumus par likuma prasībām un to traktējumu.
19.martā VARAM pārstāvji koalīcijas politiķu sanāksmē paziņojuši, ka ūdenssaimniecībā nepieciešamā mērierīce var tikt uzstādīta arī iedzīvotāja mājās, - pēc koalīcijas padomes sēdes žurnālistiem pastāstīja partijas "Vienotība" priekšsēdētājs, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens. Viņš norādīja, ka attiecīgais jautājums aktualizējies pēc tam, kad dažas pašvaldības esot prasījušas, lai ūdens skaitītājus iedzīvotāji uzstāda par saviem līdzekļiem.
VARAM pārstāvji skaidrojuši, ka mērierīces nav jāuzstāda par iedzīvotāju līdzekļiem un ka to var veikt sadarbībā ar ūdens piegādes uzņēmumu. Vaicāts, vai nav tā, ka tikai mērierīci uzstāda ūdens pakalpojuma sniedzējs, bet iedzīvotājiem ir jānodrošina vieta šīs sistēmas ierīkošanai, Ašeradens norādīja, ka saskaņā ar ministrijas skaidrojumiem mērierīce var tikt uzstādīta arī iedzīvotāja mājā.
"Vienotības" Saeimas frakcijas priekšsēdētāja vietnieks, Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs Jānis Upenieks ir uzsvēris, ka VARAM ministram Kasparam Gerhardam (VL-TB/LNNK) ir jānodrošina, lai ūdenssaimniecības pakalpojumu uzņēmumi, īstenojot Ūdenssamniecības pakalpojumu likuma normas, rod tādus risinājumus ūdens komercuzskaites mēraparātu uzstādīšanā, kas nerada privātmāju īpašniekiem papildu izmaksas.
Uz sarakstu
