Pētījums: Skolu tīkls Latvijā ir jāoptimizē; ietaupītie līdzekļi jāiegulda izglītības procesa pilnveidē

Vērtējot pētījuma rezultātus, kuros analizēts skolēnu sniegums dabaszinātnēs, matemātikā un lasīšanas kompetencē, pētnieki uzsver, ka ir nepieciešams optimizēt skolu tīklu valstī un jāattīsta valsts reģioni, paaugstinot vienlīdzīgi augstas kvalitātes izglītības ieguves iespējas visā valstī - pilsētās un laukos, pamatskolās un vidusskolās.

Pētnieku ieskatā optimizācijas procesā noteikti jāņem vērā katras konkrētās skolas sniegtās izglītības kvalitāte, ne tikai, piemēram, infrastruktūras izmaksas. Rodoties līdzekļu ekonomijai infrastruktūras optimizācijas dēļ, tie noteikti jāizmanto izglītības procesa un skolotāju pilnveidei un attīstībai, piekodina pētnieki.

Lai nodrošinu optimizācijas procesa izvērtēšanu, atsevišķu skolu izglītības kvalitātes līmeņu salīdzināšanai jāizvēlas atbilstīgas metodes - centralizētie eksāmeni, starptautiskie salīdzinošie pētījumi, īpaši kvalitātes monitoringa pasākumi, lai noteiktu gan skolēnu sasniegumu līmeni, gan pēc iespējas arī viņu izaugsmi, ņemot vērā skolēnu ģimeņu un skolas kopējo sociālekonomisko stāvokli.

Kā ziņots, skolēnu skaita ziņā lielākās skolās skolēni spēj uzrādīt labākus mācību sasniegumus nekā mazajās skolās. Vidēji OECD valstīs konstatējama situācija, ka skolai ar lielāku skolēnu skaitu ir augstāki rezultāti PISA 2015 dabaszinātņu testā - tā tas ir arī Latvijā, Igaunijā, Lietuvā, Krievijā, toties Somijā šādas saistības nav.

Pētījums apstiprina jau iepriekšējos ciklos iegūtos rezultātus, ka Latvijā mazākajās skolās, kuras bieži atrodas laukos un kurām ir zemāks sociālekonomiskais stāvoklis (SES), skolēnu sasniegumi ir zemāki, salīdzinot ar lielajām skolām.

"Ļoti būtiski, ka diemžēl šāda saistība starp skolēnu sasniegumiem un skolas lielumu Latvijā saglabājas arī pēc tam, kad koriģēts skolas SES. Šis aprēķins atspoguļo iedomātu situāciju - ja visu skolu SES būtu vienādi, tad Latvijas un vēl citu līdzīgu valstu gadījumā mazajās skolās skolēnu sasniegumi tomēr būtu zemāki. Tātad, ja pieņem, ka izglītības procesam mazajās lauku skolās un klasēs ir arī kādi pedagoģiski un psiholoģiski vai citādi pozitīvi aspekti, salīdzinot ar lielākām pilsētu skolām, tad tomēr tie nespēj nodrošināt tādu pašu skolēnu sasniegumu līmeni," teikts pētījumā.

Pētnieki norādīja, ka nosacīti iespējams teikt, ka tikai ar dzīves līmeņa paaugstināšanu laukos, īstenojot sekmīgu valsts reģionālo politiku, nebūs pietiekami, lai izglītības kvalitāte tur paaugstinātos līdz vidējam Rīgas līmenim, līdz ar to jautājums jārisina arī izglītības sistēmā.

Pētniek uzsvēra, ka, pieņemot izglītības vadības lēmumus par skolu tīkla optimizāciju, nepieciešams katras konkrētās skolas sniegtās izglītības kvalitātes novērtējums. Kopumā pozitīvi novērtēts tas, ka jautājumi par skolu tīkla sakārtošanu un vienlīdzīgas kvalitātes izglītības iespēju radīšanu Latvijas pilsētās un laukos beidzot ir iekļauti politiskajā dienaskārtībā.

Uz sarakstu