Pētījums: Latvijā ir liels īpatsvars skolēnu ar zemu pilsonisko kompetenci
Pētījuma laikā ar testa palīdzību tika mērītas skolēnu kognitīvās zināšanas, pētīta pilsoniskās izglītības kompetence un konceptuālā izpratne, kā arī pamatotas un skaidrotas skolēnu pilsoniskās darbības. Latvijā tajā iesaistījās 147 skolas un viņu direktori, 3224 skolēni un 1946 skolotāji.
Pētnieki uzsver, ka Latvijas skolēnu sasniegumi pilsoniskās izglītības zināšanu testā ir nedaudz palielinājušies, tomēr šīs izmaiņas nevar kvalificēt kā statistiski nozīmīgas. Vidēji Latvijā pēc iegūtajiem punktiem ezultāti ir zemāki par visu Eiropas valstu skolēnu sasniegumiem, izņemot Maltu un Bulgāriju.
Skolēni pēc sasniegumiem iedalīti četros kompetences līmeņos, kur augstākais ir A līmenis ar rezultātu virs 563 punktiem, tad seko B, C un D līmenis, kā arī līmenis "zem D", kad nav sasniegti 311 punkti.
Tikai 19,5% Latvijas skolēnu kompetences ir augstākajā līmenī, kas ir viszemākais rādītājs ne tikai starp Baltijas jūras reģiona demokrātiskajām valstīm, bet arī starp visām ICCS 2016 Eiropas valstīm. Piemēram, Igaunijā šādu skolēnu ir 43%, bet Lietuvā - 30,5%, Dānijā, Taivānā un Somijā - vairāk nekā 60%, Zviedrijā un Norvēģijā - vairāk nekā 50%, Krievijā - vairāk nekā 40%.
39% Latvijas skolēnu kompetences ir B līmenī, 29,1% - C līmenī, 10,7% - D līmenī, bet 1,7% zem D līmeņa. Pētnieki norāda, ka zemākajā līmenī kopā ir gandrīz 300 8.klašu skolēni.
Pētnieki gan atzīmē, ka Latvijas skolēnu sasniegumi, vērtējot divus augstākos kompetenču līmeņus, 2016.gadā ir statistiski nozīmīgi uzlabojušies salīdzinājumā ar 2009.gadu. Tāpat sasniegumi ir pieauguši visu tipu skolās, bet ievērojami straujāk ģimnāzijās un vidusskolās.
Pētījumā novērots, ka pilsonisko zināšanu līmenis ir augstāks skolēniem, kas dzīvo valsts centrā, bet perifērijas reģionos - Latgalē un Kurzemē - dzīvojošajiem skolēniem tas ir ievērojami zemāks.
Iezīmējas tendence, ka laukos ir divas reizes vairāk skolēnu ar zemāko D līmeni un gandrīz divas reizes mazāk skolēnu ar augstāko A līmeni nekā Rīgā. Tāpat laukos salīdzinājumā ar Rīgu ir ievērojami vairāk skolēnu, kuri nav sasnieguši D līmeni - attiecīgi 2,2% un 1,2%.
Salīdzinot skolēnu pilsonisko kompetenču līmeni pēc mācību valodas, secināts, ka vidēji skolēnu skolās ar latviešu un krievu mācību valodu sasniegumi neatšķiras. Tomēr, aplūkojot atsevišķi Rīgu, lielās pilsētas un pilsētas, skolēniem skolās ar latviešu mācību valodu vidējie sasniegumi ir augstāki.
Pētnieki norāda, ka pēdējo gadu laikā nedaudz ir pieaugusi Latvijas skolēnu izpratne par tādām demokrātijas vērtībām kā tiesības, dažādas brīvības, taisnīgums, vienlīdzība un godīgums.
Vienlaikus tiek uzsvērts, ka pilsoniskās izglītības testā zemāko līmeni sasniegušie skolēni ar augstu varbūtību nākotnē varētu būt drauds valsts drošībai vairāku iemeslu dēļ. Piemēram, viņiem nav izpratnes par valsts pārvaldes procesiem, viņiem ir vāja piederības apziņas izpratne un lokālā un globālā piederības apziņa, šie skolēni nespēj loģiski spriest par pilsoniska rakstura un satura notikumiem, viņi ir viegli manipulējami un pakļaujami, teikts pētījumā.
Pētnieki uzsver, ka Latvijā būtu nepieciešams pastiprināti pievērst uzmanību skolēnu pilsoniskās kompetences celšanai. Lai to panāktu, būtiski būtu mācību stundās un ārpusskolas aktivitātēs veicināt interesi lasīt un analizēt dažādus informācijas avotus, rosināt argumentēti diskutēt par sociālekonomiskiem un politiskiem jautājumiem, iekšpolitikas un ārpolitikas notikumiem, uzsver pētnieki. Tāpat sarunās skolā un ģimenē par pilsoniskiem jautājumiem tiek aicināts uzsvērt laika un telpas konteksta nozīmi un sakarības.
Pētnieki arī norāda, ka tikpat būtiski ir arī motivēt skolēnus apzināties iespējamos pilnvērtīgas pilsoniskās sabiedrības ieguvumus, valsts un starptautisko organizāciju nospraustos sociālekonomiskos un
rīcībpolitikas mērķus.
Pētnieku ieskatā, par vienu no skolas, ģimenes un sabiedrības kopumā prioritātēm, gatavojot jauniešus mūsdienu mainīgajiem apstākļiem un plašās informācijas plūsmas izaicinājumiem, būtu jābūt kritiskās domāšanas veicināšanai.
Latvijā šāds pētījums pirmo reizi tika veikts 1999.gadā, otro - 2009.gadā, bet trešo - 2016.gadā, un trešajā posmā kopumā pētījumā piedalījās 23 valstis. Mērķauditorija pētījumam bija 14 līdz 15 gadus veci skolēni, viņu skolotāji un skolu direktori, un mērķis bija izpētīt, cik šie jaunieši ir gatavi uzņemties dažādas pilsoniskās atbildības lomas.
Uz sarakstu
