Pērn pieaudzis nodotā piena apjoms un vidējais izslaukums; govju skaits turpina sarukt
Savukārt piena iepirkuma cena pagājušā gada nogalē turpināja augustā sākto straujo kāpumu, sasniedzot vidēji 304 eiro par vienu tonnu salīdzinājumā ar 186 eiro pērn augustā. Kāpumu nozares eksperti jau iepriekš skaidroja ar izejvielas pieprasījuma palielināšanos Polijā un Lietuvā, kur darbu sākušas jaunas piena pārstrādēs rūpnīcas, kā arī turpinās pieprasījuma kāpums visos pasaules tirgos.
Tikmēr govju skaits Latvijā turpina samazināties, attiecīgi sarūk arī ganāmpulkus skaits.
Ja 2014.gada decembrī LDC bija reģistrētas 165 878 govis, tad 2015.gada decembrī tās bija 162 463, bet 2016.gada decembrī - 154 366 govis. Saistībā ar ganāmpulku skaitu LDC dati liecina, ka 2014.gada decembrī bija reģistrēti 21 977 ganāmpulki, 2015.gadā - 20 468 ganāmpulki, bet 2016.gada decembrī - 18 104 ganāmpulki.
Komentējot šos datus, Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) lopkopības eksperti norādīja - lai gan govju skaits sarūk, tomēr vidējais izslaukums kāpj, kas skaidrojams ar krīzes ietekmē panākto ganāmpulku ražīguma pieaugumu.
Salīdzinot ar 2015.gadu, pērn vidēji no vienas pārraudzībā esošas govs gadā izslaukts par 218 kilogramiem piena vairāk. Ja 2015.gadā tie bija 7078 kilogrami, tad pērn - 7296 kilogrami piena no govs vidēji gadā.
Kā norādīja LLKC Lopkopības kompetenču centra vadītāja Anita Siliņa, kopumā aizvadīto desmit gadu laikā pārraudzībā esošai govij par 2000 kilogramiem pieaudzis vidēji gadā izslauktā piena daudzums.
"Tas skaidrojams ar ganāmpulku ražīguma pieaugumu, ko zināmā mērā ietekmēja arī pēdējā piena krīze, - savlaicīgi tika brāķēti mazražīgie dzīvnieki, labāk un precīzāk apsaimniekoti produktīvie lopi. Tas iezīmē pāreju uz precīzo lauksaimniecību, kas ir katras veiksmīgas saimniekošanas pamatā," norādīja Siliņa.
Kā ziņots, vēsturiski augstākā vidējā iepirkuma cena Latvijā bijusi 2014.gada janvārī - 320 eiro, bet Eiropas Savienībā (ES) - tā paša gada februārī - 349 eiro par tonnu piena.
Tāpat jau vēstīts, ka, neraugoties uz krīzi nozarē, pērn no kopējā uz tirgu orientētā Latvijas piensaimniecību skaita tikai 1% jeb 92 saimniecības pārtraukušas darbību, bet 1,2% jeb 111 saimniecības mainījušas specializācijas virzienu.
Jau vēstīts, ka visā ES pēdējo divu gadu laikā vērojama piena pārprodukcija, kas radusies pēc Krievijas embargo noteikšanas, kā arī kvotu sistēmas atcelšanas. Tikmēr Latvijas piensaimniecību atbalstam valsts un ES programmās tika iedalīti 28,7 miljoni eiro, kā arī lauksaimniekiem un pārstrādei pieejama virkne papildu atbalsta pasākumu, piemēram, atbalsts investīcijām, izdevīgi aizdevumi zemes iegādei, nodokļu maksājumu atlikšana, kredītprocentu daļēja dzēšana, aizdevumi apgrozāmo līdzekļu iegādei, eksporta kreditēšana.
Uz sarakstu
