Par šā gada koku izvēlēta parastā priede "Pinus sylvestris"
Līdz 45 metriem augstais koks var sasniegt 500 gadu vecumu, turklāt par koka vecumu ne vienmēr liecina tās resnums - atsevišķas purva priedītes var izrādīties krietni vecākas par labākos apstākļos augušu dižpriedi.
Svilāns atzīmēja, ka arī priedes pielāgošanās spējas ir pārsteidzošas - tā var augt kūdras augsnēs, minerālaugsnēs, augstajos un pārejas purvos, kā arī kāpu biotopos. Par Rīgas priedēm sauktās un savulaik pat kā atsevišķa suga (Pinus rigensis Loudon) izceltās, Latvijas mastu priedes ar slaidajiem un taisnajiem stumbriem gadsimtiem bija izslavētas kuģu būvē.
Parastā priede ir viena no nozīmīgākajiem kokiem mežsaimniecībā. Lai arī meža platības, kurās valdošā suga ir parastā priede, pēdējos gados pakāpeniski samazinās, tā tomēr joprojām ir galvenā mežus veidojošā suga Latvijā, ieņemot 30,8% no mežu kopplatības valstī.
"Ņemot vērā, ka 1935.gada un pat vēl pagājušā gadsimta 70.gadu dati uzrāda aptuveni vienādu parastās priedes kopplatības procentu - līdz pat 53%, priedes audžu samazināšanās tendence ir acīmredzama. Bažas raisa arī mežizstrādātāju vēlme samazināt priedes cirtmetu no 101 līdz 81 gadam, kas ļautu cirst aizvien jaunākas priežu audzes," sacīja Svilāns.
Ja priedes stumbra apkārtmērs 1,3 metru augstumā virs sakņu kakla sasniedz vai pārsniedz 250 centimetrus, tā ir valsts nozīmes dabas piemineklis jeb dižkoks. Par valsts nozīmes dižkokiem tiek atzītas arī priedes, kuru stumbra garums ir vismaz 38 metri.
"Dabai draudzīgākās pašvaldībās ir pieņemti arī vietējas nozīmes dižkoku parametri, ar to nosakot aizsardzības statusu arī izcilākajiem novada kokiem, kuriem līdz valsts nozīmes dabas pieminekļa godam vēl jāpaaug. Savukārt nupat notikušais incidents ar valsts nozīmes dižkoka - Pētermuižas dižtūjas nozāģēšanu Valles pusē vēlreiz apliecina, ka šādu saistošo noteikumu un reģistru pieņemšana novados ir vitāli nepieciešama," norādīja biedrības vadītājs.
Tāpat viņš sacīja, ka dendrologu biedrība aicina iedzīvotājus informēt par apkārtnē zināmām priedēm un citiem izciliem kokiem - dižkokiem un savdabīgiem kokiem, datus iesniedzot Latvijas dendrologu biedrībai, dabas aizsardzības pārvaldei vai vietnē "dabasdati.lv".
Gada koks tiek izvēlēts kopš 2001.gada un līdz šim šis tituls piešķirts kādam ievērojamam savvaļas vai izcili dekoratīvai svešzemju kokaugu sugai. Pērn Dendrologu biedrība šo titulu piešķīra ošlapu kļavai.
Uz sarakstu
