Par Latvijas vērtīgāko uzņēmumu desmito gadu pēc kārtas atzīst "Latvenergo" (FOTO)
Latvijas vērtīgāko uzņēmumu TOP 101 ir sabiedriski nozīmīga iniciatīva, kuru kopš 2005.gada īsteno TOP101 veidotāji "Prudentia" un "Nasdaq Riga". Šogad vērtīgāko uzņēmumu saraksts tapis sadarbībā ar "Firmas.lv" informatīvo atbalstu, un aktuālā informācija par uzņēmumu rezultātiem tuvākajā laikā būs pieejama "Firmas.lv" platformas uzņēmumu profilā.
Kopējā Latvijas vērtīgāko "Top 101" vērtība šogad ir 17,74 miljardi eiro, no tiem 13,22 miljardi eiro ir topā iekļuvušo privātā kapitāla uzņēmumu vērtība, bet 4,52 miljardi eiro ir valsts kapitāla uzņēmumu vērtība.
Salīdzinājumā ar 2017.gada "Top 101" uzņēmumu kopējā vērtība ir pieaugusi par 0,9%. 2018. gada "Top 101" ieejas slieksnis audzis no 46,8 miljoniem eiro iepriekšējā gadā par 0,5% uz 47,1 miljonu eiro šogad.
"Latvenergo" vērtība 2018.gadā ir 1,705 miljardi eiro, kas ir nedaudz mazāk salīdzinājumā ar 2017.gadu, kad "Latvenergo" vērtība bija 1,745 miljardi eiro. "Latvenergo" vērtības samazinājums par 2,4%, neraugoties uz būtiski labākiem finanšu rādītājiem, saistīts ar noskaņojumu Eiropas finanšu un kapitāla tirgos.
Nākamajās vietās vērtīgāko uzņēmumu "Top 10" ierindojas AS "Latvijas valsts meži" (vērtība 770,5 miljoni eiro), "Swedbank" (664,2 miljoni eiro), SIA "Mikrotīkls" (650,5 miljoni eiro), VAS "Latvijas dzelzceļš" (536 miljoni eiro), AS "Luminor Bank" (450 miljoni eiro), SIA "Rimi Latvia" (442,2 miljoni eiro), SIA "Lattelecom" (415,2 miljoni eiro), SIA "Latvijas mobilais telefons" (410,5 miljoni eiro) un "Rietumu banka" (384,7 miljoni eiro).
Līdzīgi kā pagājušajā gadā finanšu pakalpojumu nozare ar 2,6 miljardu eiro vērtību ir vērtīgākā 2018.gada "Top 101" nozare. Otrajā vietā ar 2,3 miljardu vērtību ierindojusies tranzīta un loģistikas nozare, un trešajā vietā ar 2,2 miljardu eiro vērtību ir komunālo pakalpojumu nozare.
"Latvenergo", lai arī ārēji nav redzamas, notiek milzīgas inovāciju un digitalizācijas pārmaiņas gan elektrības ražošanā, gan pārvadē un arī tās tirdzniecībā. Zināms, ka tie, kas pirmie uztver un rīkojas inovatīvi, pirmie gūst panākumus, rāda piemēru citiem. Tas nebūtu iespējams, ja "Latvenergo" nepiemistu spēja mainīties. Mēs ejam pa pārmaiņu ceļu, kas ir izmērāms ne tikai apbalvojumos, bet praktiskos lielumos - jauni produkti un digitāli pakalpojumi, augstāka darbības efektivitāte. Šo apbalvojumu saņemam jaunā kvalitātē - ar apņēmību būt efektīvākajam uzņēmumam," saņemot apbalvojumu, sacīja "Latvenergo" valdes priekšsēdētājs Āris Žīgurs.
Viņš norādīja, ka efektivitātes paaugstināšanai līdz 2022.gadam "Latvenergo" struktūrās plānots likvidēt 1000 amata vietas. Piemēram, AS "Sadales tīkls" patlaban ir 2500 darbinieku, bet 2022.gadā būs 1700 darbinieki. "Salīdzinājumā ar 2005.gadu darbinieku skaits būs divas reizes mazāks, bet elektrolīniju kopgarums paliek tāds pats - tas nozīmē, ka to apkalpošana būs divas reizes efektīvāka. Tas pats notiek arī ražošanā - hidroelektrostacijās -, kur turpinās procesu digitalizācija," skaidroja Žīgurs.
"Latvenergo" ir arī vienīgais no Latvijas uzņēmumiem, kurš ir iekļuvis Baltijas vērtīgāko uzņēmumu "Top 10", ierindojoties trešajā vietā.
Baltijas vērtīgākie uzņēmumi šogad ir "Swedbank" grupa, "SEB" grupa, "Latvenergo", "Tallink Grupp", "Maxima Grupe", "Luminor" grupa, "Orlen Lietuva", "Eesti Energia", "Lietuvos geležinkeliai", "Lietuvos Energija".
Krastiņš sacīja, ka šogad topā nekādas kardinālas izmaiņas nav novērotas, vērtība pieaugusi. "Ir interesanti uzņēmumi, kas parādījušies topā, ir daži, kas to pametuši. Tas ir normāls process. Veidojot topu var redzēt, ka pēdējos piecos gados vērtības pieaugums valsts kapitāla uzņēmumiem ir vidēji 3,3% gadā, bet privātajiem - vidēji 6,5% gadā pēdējos piecos gados. Valstij būtu jārāda piemērs privātajiem, kotējot savus uzņēmumus biržā. Tas arī veicinātu atklātību korporatīvajā pārvaldībā," sacīja Krastiņš.
"Laba pārvaldība un veiksmīgs uzņēmuma padomes darbs ir tas, kas ceļ arī uzņēmuma vērtību, jo īpaši investoru acīs. Caurspīdīgs, labi pārvaldīts uzņēmums ir konkurētspējīgāks, jo spēj piesaistīt finansējumu ar mazākām izmaksām un plašākām finansējuma veidu izvēles iespējām. Tam spožs piemērs ir "Latvenergo". Veicot obligāciju emisiju biržā, uzņēmums ir arī uzlabojis savu pārvaldību, kļuvis caurspīdīgāks un spējis nodrošināt biznesa vērtības pieaugumu vairāku gadu garumā," uzsvēra "Nasdaq Riga" valdes locekle Liene Dubava.
Krastiņš norādīja, ka vēsturiskajos "Top 101" ir bijis redzams, ka Latvijas uzņēmējdarbības vide kopumā spēj pielāgoties gan sarežģītām finanšu, gan ģeopolitiskām situācijām. Kopumā šī gada "Top 101" kopējā uzņēmumu vērtība liecina, ka pašlaik, neraugoties uz uzņēmumu finanšu rādītāju uzlabošanos, vērojama uzņēmumu vērtības stabilitāte saistībā ar noskaņojumu Eiropas finanšu tirgos.
"Nākotnē lūkojamies ar domu, ka Latvijas uzņēmējdarbības vide turpinās attīstīties, pozitīvi ietekmējot gan uzņēmumu finanšu rādītājus, gan uzņēmumu vērtību un attiecīgi - ekonomisko situāciju Latvijā," piebilda Krastiņš.
Uz sarakstu
