papildināta - LM ar reformu cer būtiski samazināt gaidīšanas laiku pēc tehniskajiem palīglīdzekļiem
Rīga, 24.maijs, LETA. Labklājības ministrijas (LM) izstrādātā Tehnisko palīglīdzekļu pakalpojuma modeļa reforma varētu uz pusi samazināt gaidīšanu laiku pēc palīglīdzekļa, šodien preses konferencē teica LM Sociālo pakalpojumu departamenta direktors Maksims Ivanovs.
Viņš norādīja, ka esošais palīglīdzekļu pakalpojuma modelis ir ļoti fragmentārs, proti, klientam ar funkcionāliem traucējumiem vispirms jāvēršas pie ārsta, lai saņemtu nosūtījumu uz Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisiju (VDEĀVK), tad jādodas vizītē uz VDEĀVK, tad atkāroti jādodas pie ārsta, lai gūtu atzinumu tehniskā palīglīdzekļa saņemšanai. Visai šai procedūrai seko vizīte Vaivaru Tehnisko palīglīdzekļu centrā un pēc tam ilga gaidīšana rindā.
Laiks, kas cilvēkiem jāpavada rindā, var ilgt no trīs līdz pat desmit mēnešiem. Pēc LM datiem, 2015.gadā rindā, lai saņemtu tehnisko palīglīdzekli gaidīja 5852 personas, savukārt pērn - 6889 personas.
Jaunā palīglīdzekļu pakalpojuma nodrošināšanas sistēma paredzēs vienkāršāku kārtību palīglīdzekļa saņemšanai, proti, VDEĀVK darbosies kā administrētājs, nodrošinot ekspertīzi un izsniedzot cilvēkam kuponu kā garantijas vēstuli, ar kuru persona pati varēs pieprasīt tehnisko palīglīdzekli.
Savukārt izveidotais Kompetenču centrs, kura darbību organizēs nevalstiskās organizācijas (NVO), nodrošinās cilvēkiem tehniskās konsultācijas, apmācības un remontu pēcgarantijas periodā.
Pēc Ivanova paustā, rindas veidojas ne tikai tāpēc, ka sistēma ir fragmentāra, bet arī tāpēc, ka tehnisko līdzekļu nodrošināšanai ir nepietiekams finansējums, turklāt palīglīdzekļi tiek iepirkti ar iepirkuma palīdzību, kas būtiski paildzina procesu. Reformas rezultātā iecerēts mainīt līdzšinējo pieeju, kad tehniskie palīglīdzekļi pieejami tikai par zemāko cenu, jo tas ierobežo tirgu un konkurenci, kā arī palīglīdzekļu klāstu, turklāt neveido motivāciju attīstībai, teica Ivanovs.
Kā norādīja labklājības ministrs Jānis Reirs (V), esošais modelis nav labvēlīgs cilvēkam, tāpēc būtiski nodrošināt, ka sistēma kalpo cilvēkam, nevis otrādi. "Līdzšinējais modelis ir novecojis, neefektīvs un neatbilst cilvēku ar invaliditāti interesēm. Reformas rezultātā mēs radīsim labvēlīgākus un ērtākus risinājumus un palīdzēsim cilvēkam ātrāk un efektīvāk atgriezties stabilā ikdienā un darba tirgū," skaidroja Reirs.
Viņš norādīja, ka tehnisko palīglīdzekļu reforma pati par sevi neprasa papildus līdzekļus, tomēr ministrija lūgs finansējumu tieši palīglīdzekļu klāsta un skaita palielināšanai. Pagaidām ministrija nepieciešamo finansējumu neatklāja.
Vienlaikus reformas būtisks aspekts ir arī reģionālā pārklājuma uzlabošana, jo patlaban esošie divi reģionālie punkti Kuldīgā un Rēzeknē nenodrošina pakalpojuma pieejamību visiem Latvijas iedzīvotājiem. Reformas rezultātā paredzēts izmantot VDEĀVK nodaļas kā reģionālos tehnisko palīglīdzekļu pieņemšanas punktus. Tie atradīsies Rēzeknē, Kuldīgā, Valmierā un Jelgavā.
Pēc LM paustā, lielāks un klientam ērtāks reģionālais pārklājums nodrošināšot gan ātrāku un ērtāku pakalpojumu saņemšanu, gan labvēlīgākus remonta nosacījumus nepieciešamības gadījumā, gan finanšu līdzekļu ekonomiju, turklāt arī ietaupītos līdzekļus plānots novirzīt šīs sistēmas uzlabošanai.
Invalīdu un viņu draugu apvienības "Apeirons" valdes priekšsēdētājs Ivars Balodis norādīja, ka esošajā sistēmā finansējums netiek izmantots lietderīgi, turklāt cilvēkam, kurš ieguvis palīglīdzekli, nav pārliecības, kā to lietot un vai tas vispār ir viņam atbilstošs.
Balodis norādīja, ka jaunā sistēma nav ideāla un pie tās būs vēl daudz jāstrādā, taču esot skaidrs, ka tā ir "krietni labāka par esošo".
Pēc LM pārstāvju paustā, reformas īstenošanā pastāv arī riski un izaicinājumi. Kā vienu no riskiem Reirs minēja situāciju, kad cilvēks neizvēlas sev piemērotāko tehnisko palīglīdzekli. Lai novērstu šo risku, reformas izstrādes gaitā būtiska uzmanība veltīta sadarbībai ar NVO, kas jau tagad strādā ar cilvēkiem, kuriem nepieciešams šis pakalpojumus, teica ministrs.
Savukārt Ivanovs norādīja, ka viens no izaicinājumiem reformas ieviešanas gaitā būs tehnisko palīglīdzekļu reālās tirgus cenas noteikšana bez iepirkuma procedūras. LM patlaban notiek intensīvs darbs pie kvalitatīvas metodikas, kā noteikt tirgus vērtību, izstrādāšanas.
Kā norāda LM, patlaban izstrādāts LM un NVO darba grupas ziņojums, uz kā pamata tiks izstrādāts reformas modelis, kā arī izstrādāti un Saeimas starpfrakciju darba grupā iesniegti grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā. Patlaban ministrijā tiek izstrādāti Ministru kabineta noteikumi un gatavots saimnieciskās restrukturizācijas plāns.
Kā teica Ivanovs, sistēmas ieviešana sāksies 2019.gadā, taču tas esot provizorisks termiņš - ja sistēmu būs iespējams ieviest ātrāk, tas tiks arī darīts.
Uz sarakstu
