Lielākais pareizticīgo dievnams Latvijā – Liepājas Sv. Nikolaja pareizticīgo Jūras katedrāle
Baznīcas pirmsākumi meklējami jau 1890. gadā, izjūkot Krievijas un Vācijas militārajai savienībai. Saskaņā ar Krievijas imperatora Aleksandra III pavēli uz ziemeļiem no Liepājas tika uzsākta apjomīga cietokšņa un kara pilsētiņas celtniecība.
Katedrāles vēsture
Liepājas Svētā Nikolaja pareizticīgo Jūras katedrāles celtniecība tika uzsākta 1900. gada jūnijā, savukārt tās iesvētīšana notika 1903. gada otrajā pusē. Projekta autori ir slavenais Pēterburgas arhitekts Vasīlijs Kostjakovs un Sergejs Geļenzovskis, savukārt celtniecībā piedalījušies Krievijas jūras militārie spēki. Katedrāles būvniecības vajadzībām tika vākti arī ziedojumi, no kuriem galvenais ziedotājs bija imperators Nikolajs II un viņa ģimene.
Katedrālei reiz bijis skaists un grezns iekšējais interjers; ir ziņas, ka tas tika sabojāts jau I Pasaules kara laikā, tomēr tur vēl tika noturēti reti dievkalpojumi. Pirms katedrāles izpostīšanas daļa ikonu un baznīcas inventāra tika aizvesta uz citiem pareizticīgo dievnamiem Krievijā. Saglabājušies nostāsti, ka padomju zaldāti esot no fasādes svētbildēm lauzuši zelta mozaīkas gabaliņus. II Pasaules kara laikā dievnams tika izmantots vācu armijas vajadzībām kā pretgaisa aizsardzības punkts.
Izveidojot Liepājas Karostu kā slepenu, slēgtu teritoriju, PSRS okupācijas armijas karaspēks pēc II Pasaules kara pārveidoja arī katedrāli – tajā ierīkoja gan sporta zāli, gan matrožu un zaldātu kinoteātri, gan izklaides vietu, līdz ar to izjaucot dievnama interjeru. Lai slāpētu akustiku un skatītāji labāk varētu sadzirdēt filmu skaņu, tika aizbetonēts centrālais kupols.
Pēc ilgstošas pretošanās, 1991. gada septembrī militārie spēki tomēr atstāja katedrāli, nododot atslēgu ticīgajiem. Pirmais dievkalpojums atgūtajā katedrālē notika 1991. gada 19. decembrī.
Neparastā arhitektūra
Vairāk nekā 50 metrus augstā baznīca projektēta un celta atbilstoši 17. gadsimta Krievijas pareizticīgo baznīcu principam, proti, ar vienu centrālo un četriem sānu kupoliem. Dievnama būvniecībā arhitekts V. Kostjakovs pirmo reizi izmantoja monolītās betona liešanas metodi, līdz ar to konstrukcija ir unikāla ar to, ka tai nav kolonnu un visu piecu kupolu masu balsta četras krusteniskas arku velves. Šāds arhitektoniskais risinājums nodrošināja vairāk telpas dievnama iekšpusē, turklāt dievkalpojums ir redzams no jebkuras vietas baznīcā. Savukārt ēkas kontūras atgādina kuģi. Krusta pamatnē atrodas enkurs, kas simbolizē cerību vētrainā cilvēka dzīves un ikdienas jūrā. Virs katedrāles galvenās ieejas atrodas augsts zvanu tornis.
Uz sarakstu
