Lauksaimnieki: Ziemāju sējumu attīstība kavējas; daudzviet uz labības laukiem krājas ūdens
Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) Augkopības nodaļas vadītājs Oskars Balodis atzina, ka patlaban labības lauki visos reģionos ir pārlieku mitri. Daudzviet lauku ieplakas ir piepildītas ar ūdeni. Vietās, kur graudi nav sadīguši un ūdens ilgāku laiku krājas uz laukiem, tie aiziet bojā. "Lietus ūdens krājas uz laukiem, un tā kā ir zemas gaisa temperatūras, ūdens nespēj iesūkties zemē un sāk krāties uz laukiem. Vietām augsnes virskārtā ir tik daudz ūdens, ka tas bojā sējumus lauku zemākajās vietās. Līdz ar to lauki vizuāli nav skaisti un katrā laukā ir kāds pleķītis, nogabaliņš, kur sējumi nopietni cieš. Izteikti vairāk cieš ziemāju graudaugi, rapsis nedaudz mazāk," teica Balodis.
Viņš piebilda, ka lielākā daļa ziemāju lietavu dēļ ir sēti samērā vēlu - septembra beigās un oktobra sākumā, līdz ar to tie nav tik labi labi attīstījušies, kā būtu vēlams. To, vai ziemāju sējumus nākamgad vajadzēs pārsēt, varēs izvērtēt tikai pavasarī. "Ja būs laba ziema, arī tie ziemāju graudaugu sējumi, kuriem mazāk attīstījušies, tīri labi pārziemos un pavasarī būs tikai mazliet jāpiestrādā pie kopšanas darbiem," teica LLKC Augkopības nodaļas vadītājs.
Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības (LPKS) "VAKS" valdes priekšsēdētājs Indulis Jansons aģentūrai LETA sacīja, ka vēlāk sētie ziemāju sējumi nav sasnieguši normālu attīstību, taču šajā ziņā varēja būt vēl sliktāk, ja oktobra sākumā sējumu attīstībai būtu bijis mazāk labvēlīgs laiks. Tāpat laika apstākļu dēļ Vidzemē un Latgalē iesēta labākajā gadījumā puse no plānotā ziemāju sējumu apmēra, un tie joprojām atpaliek attīstībā.
Jansons arī pastāstīja, ka lietavu dēļ labības lauki ir pārmitri. Lauksaimnieki cer uz ne pārāk bargu ziemu, lai iesētie sējumi pārziemotu. Tas, cik daudz sējumi nākamgad būs jāpārsēj, ir atkarīgs no ziemas. "Oktobra vidus bija diezgan silts un visi vēlu sētie sējumi puslīdz sadīga. Sēja turpinājās līdz pat 5.oktobrim, un parastā gadā sējumi nebūtu uzdīguši. Taču tā kā oktobra sākumā bija netipisks siltums, ir cerības, ka sējumi pārziemos. Ceram uz maigu vai vidēju ziemu," teica Jansons.
Viņš piebilda, ka Vidzemē joprojām turpinās šā gada graudu ražas novākšana, taču darbi norit ļoti lēnu, graudaugi ir mazražīgi, produkts nekvalitatīvs. Tomēr par spīti tam lauksaimnieki turpina graudu ražas novākšanu, jo cer gūt vismaz kaut kādus ieņēmumus. Lai gan patlaban vāktās ražas kvalitāte ir ārkārtīgi slikta, zemnieki mēģina saglabāt to, kas ir glābjams. "Kvalitāte ir ļoti zema, ražas zudumi milzīgi, un izdevumi par graudu kaltēm ir lieli. Ir bijis arī tā, ka esam izgāzuši kādus graudus atkritumos," viņš pastāstīja.
Jansons arī atzīmēja, ka šā gada raža kopumā ne tuvu nav tik liela, kā lauksaimnieki bija plānojuši, bet graudu ražas kopievākums Latgalē un Vidzemē tomēr būs par 20-25% augstāks nekā iepriekšējā gadā. Kopumā graudu kvalitāte ir zemāka, un problēma ir arī lielās nenovāktās labības platības plūdu un lietavu dēļ.
Jau ziņots, ka pēc ilgstošajām rudens lietavām problēmas ir skārušas ne tikai Latgales, Vidzemes un Sēlijas, bet arī Kurzemes un Zemgales lauksaimniekus.
Zemkopības ministrija uzreiz pēc lietavām mobilizēja pieejamo atbalstu lauksaimniekiem un 24.oktobrī valdība pēc ZM ierosinājuma nolēma plūdos cietušajiem lauksaimniekiem izmaksāt 14,9 miljonus eiro.
Uz sarakstu
