Lauksaimnieki: Graudaugu sējumi šoruden mazāk attīstījušies
Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības "VAKS" valdes priekšsēdētājs un kooperatīvu asociācijas priekšsēdētājs Indulis Jansons aģentūrai LETA sacīja, ka Vidzemē, piemēram, Valmieras apkārtnē un Alojas novadā, labības laukus šobrīd nesedz sniega kārta un ir neliels sals pretēji Zemgalei, kur ir sniegs. "Laika apstākļus šobrīd nevar saukt par kritiskiem. Saimnieki sūdzas par vēlu sēju šoruden, kamdēļ daudziem tīrumi nav sazaļojuši - oktobrī momentā iestājās aukstums, kas apturēja dīgšanu. Lai gan sēja bija laba, laiks bija silts un saulains, tūlīt pat uznāca aukstums un dīgšana apstājās. Daudziem sējumi ir knapi sadīguši," teica Jansons, piebilstot, ka tamdēļ ir bažas par mazāku ražību.
Tādējādi uz rekordražām Vidzemē nākamgad nevar cerēt, bet, ja būs labvēlīga ziema, raža būs normāla. "Viennozīmīgi uz rekordražām nākamgad nevar cerēt. Ja ziema būs labvēlīga, tīrumi izdzīvos un dos normālu ražu, bet, ja ziemā sekos ekstremālāki apstākļi, mazāk sadīgušie sējumi būs pirmie, kas cietīs," teica Jansons, piebilstot, ka citādā ziņā Latvijas apstākļiem šoruden bija normāli laika apstākļi un nekas slikts nav noticis.
Jansons teica, ka ideāla ziema būtu tad, ja tuvākajās dienās zeme viegli sasaltu un pēcāk uzsniegtu sniegs, kas normālā kārtā saglabātos līdz pavasarim. Pēc viņa teiktā, turpmākajās nedēļās Vidzemē ir gaidāmi Latvijas ziemā visnotaļ pierasti laika apstākļi. "Gaidāms tāds diezgan pierasts Latvijas decembris, sola mazliet vairāk sniega nekā citus gadus. Nekas tāds, ka būtu jāsāk bažīties, nerādās. Bet ziema vēl ir priekšā," teica Jansons, piebilstot, ka šobrīd nav indikāciju, ka sējumi varētu izsalt, jo solītais sals mīnus desmit grādu robežās varētu kaitēt tikai tad, ja būs ļoti liels vējš.
Arī Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra Augkopības nodaļas vadītājs, agronoms Oskars Balodis aģentūrai LETA teica, ka līdzšinējie laika apstākļi nevienā no Latvijas reģioniem nav būtiski apdraudējuši sējumus. Vienlaikus viņš atzina, ka vietām sējumi ir pārāk maz attīstījušies. "Oktobris bija vēss, un sējumi ļoti lēni attīstījās, citus rudeņus augi bija smukāk attīstījušies pirms ziemas iestāšanās. Šogad oktobris bija vēss, un novembra sākumā uznāca kārtīga ziema ar salu, un graudaugi ir nedaudz mazākā attīstības stadijā nekā citus gadus, vidēji rēķinot," teica Jansons, piebilstot, ka tādējādi nerodas labs ražas potenciāls, kā tas būtu tad, ja augi būtu vairāk attīstījušies. Vienlaikus to varēs izvērtēt pavasarī.
Viņš sacīja, ka Zemgales pusē šobrīd ir sasnidzis ļoti daudz sniega, bet zeme minimāli sasalusi, līdz ar to augiem ir grūtāk elpot. "Bieza sniega sega uz nesasalušas zemes nav diez ko labs scenārijs, ja tas tas tā saglabāsies ilglaicīgi, jo sniegs krājas un augi zem sniega novājinās, un viņiem trūkst gaisa," piebilstot, ka tādējādi sējumi ziemas otrajā pusē varētu būt vairāk pakļauti riskam un aiziet bojā.
Vienlaikus Balodis teica, ka tajās vietās Latvijā, kur sniega nav un ir neliels sals, kas nesasniedz pat desmit grādus, sējumiem nekādi riski nepastāv. Pēc viņa teiktā, līdz šim ir samērā normāla ziema, taču gaisa temperatūras svārstības vietām nav sevišķi labas. Vidzemē nav sniega un ir tikai sals, taču, tā kā tas nav liels, sējumi nav apdraudēti. Arī turpmāk sinoptiķi nesola tik lielu salu, lai tas apdraudētu sējumus. "Patiesībā es domāju, ka pašlaik Vidzemē ir labāka situācija, ka nav sniegs un ir neliels sals, nekā Zemgales pusē, kur nesasalušu zemi klāj sniegs," teica Balodis, piebilstot, ka tas novājina augus Zemgalē un turpmākā ziema tiem var nodarīt lielāku postu. Vienlaikus ražību varēs izvērtēt tikai pavasarī.
LETA jau vēstīja, ka novembra sākumā teju visus Latvijas laukus klāja sniegs un naktīs temperatūra vietām noslīdēja zem mīnus pieciem grādiem, taču ziemājiem tas nekaitēja, jo tie bija pietiekami labi norūdījušies vēsajā oktobrī.
Uz sarakstu
