Jaunsleinis saredz pretrunas un motivācijas trūkumu VARAM piedāvājumā par sadarbības teritoriju veidošanu
Ministrija ir prezentējusi savu sākotnējo piedāvājumu, taču arī pēc tā LPS joprojām nav skaidrs, kāpēc šādas teritorijas ir mākslīgi jāveido, un kopumā pagaidām informācijas par VARAM plāniem ir par maz, aģentūrai LETA atzina LPS priekšsēdis Andris Jaunsleinis.
LPS ir neizpratnē, uz ko īsti VARAM jaunais piedāvājums attiecas - vai uz pašvaldībām vai valsts iestāžu pakalpojumu sniegšanu reģionos, jo no VARAM prezentācijas virsraksta varot saprast, ka runa ir par valsts iestādēm, taču piedāvājuma saturā par to maz pieminēts un izmanība vairāk veltīta pašvaldību sadarbības teritorijām. "Ministrijai jautāsim, kāpēc virsraksts neatbilst saturam," teica Jaunsleinis.
Komentējot piedāvājumu par sadarbības teritoriju veidošanu, viņš skaidroja, ka jau patlaban pašvaldības savā starpā sadarbojas un to darīs arī turpmāk. Turklāt esot visai grūti novilkt kādas sadarbības teritoriju robežas, jo pašvaldības savā starpā sadarbojas par dažādiem jautājumiem. Piemēram, ar vienām pašvaldībām notiek sadarbība pašvaldības policijas jomā, ir Sēlijas pašvaldību sadarbība, kā arī sadarbojas visas piejūras pašvaldības, sākot no Ainažiem līdz otram piejūras galam, ieskaitot lielās pilsētas - Rīgu, Jūrmalu, Ventspili un Liepāju. Līdz ar to nav iespējams noteikt teritorijas, kur sadarbosies par konkrētiem jautājumiem, piebilda Jaunsleinis.
Ņemot vērā, ka informācija par VARAM piedāvājumu ir visai skopa, Jaunsleinis uzskata, ka īsti nav skaidra motivācija sadarbības teritoriju veidošanai. Tāpat viņš uzskata, ka valstī par šo jautājumu ir daudzi aktuālāki, piemēram, demogrāfija, investīciju piesaiste un uzņēmējdarbības aktivizēšana, kā arī skolu reforma un veselības aprūpe.
Kopējs LPS viedoklis gan gaidāms pēc tam, kad VARAM būs savu piedāvājumu apspriedusi ar pašvaldībām.
Kā ziņots, VARAM pašvaldībām varētu piedāvāt apvienoties 16 administratīvo teritoriju grupās jeb apriņķos, iepriekš vēstīja laikraksts "Diena".
VARAM ir sagatavojusi projektu, kas paredz ap nacionālās un reģionālās nozīmes attīstības centriem izveidot 16 apriņķus. Līdz gada beigām ministrijai jāpabeidz konsultācijas ar pašvaldībām par šo ieceri, bet līdz 2017.gada martam jāiesniedz grozījumi Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā, tajā nosakot sadarbības teritorijas.
Piedāvājums gan varētu raisīt plašas diskusijas, jo šobrīd Latvijā ir 30 reģionālie attīstības centri - 21 novads un deviņas lielās pilsētas. Tātad gandrīz puse no tiem neiegūs apriņķa centra statusu.
"Dienas" rīcībā esošie neoficiālie dati liecina, ka varētu tikt piedāvāts dalījums šādos apriņķos: Rīgas apriņķis - 829 000 iedzīvotāju, Daugavpils apriņķis - 158 000 iedzīvotāju, Jelgavas apriņķis - 120 000 iedzīvotāju, Valmieras apriņķis - 108 000 iedzīvotāju, Liepājas apriņķis - 106 000 iedzīvotāju, Jēkabpils apriņķis - 86 000 iedzīvotāju, Rēzeknes apriņķis - 86 000 iedzīvotāju, Ventspils apriņķis - 86 000 iedzīvotāju, Saldus apriņķis - 59 000 iedzīvotāju, Ogres apriņķis - 59 000 iedzīvotāju, Gulbenes apriņķis - 58 000 iedzīvotāju, Tukuma apriņķis - 47 000 iedzīvotāju, Siguldas apriņķis - 46 000 iedzīvotāju, Bauskas apriņķis - 44 000 iedzīvotāju, Cēsu apriņķis - 43 000 iedzīvotāju un Madonas apriņķis - 35 000 iedzīvotāju.
Patlaban vairāki novadi Latvijā neatbilstot likumā noteiktajam novadu veidošanas kritērijam - vismaz 4000 iedzīvotāju novadā, bet vēl vairākos novados nav spēcīgu attīstības centru, kas būtiski apgrūtina līdzsvarotas reģionālās attīstības politikas īstenošanu, skaidro VARAM. Tāpat novadu pašvaldību sistēma iedzīvotāju skaita ziņā ir ļoti neviendabīga - 80% iedzīvotāju dzīvo 38 pašvaldībās, bet 81 pašvaldībā 20% iedzīvotāju. Ministrija norāda, ka tas kavē iespējas decentralizēt valsts pārvaldes uzdevumus un funkcijas.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards (VL-TB/LNNK) ir paudis, ka pašvaldību sadarbības teritoriju izveidošana nav jauna administratīvi teritoriālā reforma vai piespiedu pašvaldību apvienošana.
Uz sarakstu
