Izzini Latvijas senāko vēsturi Daugavas muzejā
Daugavas muzejs ir vienīgais upes vēsturei veltītais muzejs Baltijā, kas ierīkots eklektisma stilā veidotās Doles muižas kungu mājā, kas celta 1898. gadā. Lai arī muzejs dibināts jau 1969. gadā, apmeklētājiem tas durvis vēra vien 1977. gadā. Sākotnēji tas bija pazīstams kā Doles Vēstures muzejs, taču kopš 1993. gada – kā Daugavas muzejs.
Muižas vēsture
Doles muiža izveidojusies 1631. gadā, un tās pirmais īpašnieks bija zviedru armijas pulkvedis Nikolauss Dītrihs Šperreiters. Vēstures gaitā tās īpašnieki vairākkārt mainījās, un 18. gadsimta beigās Doles muiža nonākusi ievērojamās vācbaltiešu aristokrātu fon Lēvisu of Menāru dzimtas pārvaldībā.
1898. gadā Karls Fingals fon Lēviss of Menārs uzcēlis jauno Doles muižas kungu māju, arhitektūrā izmantojot vienu no savulaik populārākajiem eklektikas stilistiskajiem virzieniem – tā dēvēto "ķieģeļu stilu".
Doles muižu, atšķirībā no daudzām citām, neskāra 1905. gada piļu dedzināšanas posts, turklāt ēka ar minimāliem zaudējumiem pārcieta arī abus pasaules karus. Pēc agrārās reformas 1920. gadu sākumā Doles muižas kungu mājā tika iekārtota pamatskola, bet no 1954. gada tur atradās zvejnieku kolhoza klubs. 1969. gadā tika dibināts Daugavas muzejs, kas oficiāli tika atklāts astoņus gadus vēlāk.
Ainaviskais parks Daugavas krastā
Ainaviskā Doles muižas parka veidošana aizsākusies jau 1776. gadā, kad muiža piederēja baronam, teātra mecenātam Otto Hermanim fon Fītinghofam (1722–1792), un turpinājusies vairāk nekā 200 gadu garumā. Parka teritorijā aizvien ir saglabājušās senās takas, kas ved cauri vecu koku audzēm un gar dažādu retu dendroloģiskiem retumu apstādījumiem, gar Daugavas krastu un vēsturiskiem objektiem, kuri stāsta par parka izcelsmi un vēsturi.
Daugavas muzeja stāsts
Daugavas muzejā interesenti var iepazīties ar ļoti seniem Latvijas vēstures notikumiem, kas norisinājušies Daugavas krastos, kā arī ar upes krastā reiz mitušo cilvēku kultūras liecībām. Arheoloģijas ekspozīciju veido unikāli materiāli par Latvijas senāko vēsturi, sākot ar pirmo zināmo akmens laikmeta cilvēku dzīvesvietu: Salaspils Laukskolas apmetni (devītais gadu tūkstotis pirms mūsu ēras). Par tirdzniecību un amatniecību, kas laika gaitā attīstījusies Daugavas lejtecē, stāsta arī Daugmales pilskalna (otrais gadu tūkstotis pirms mūsu ēras līdz 12. gadsimts mūsu ērā) bagātais senlietu klāsts.
Muzeja krājums veidots, ilustrējot dažādas laikmeta liecības, kas ataino Daugavas un tās apkārtnes vēsturi, sākot ar pirmo iedzīvotāju ienākšanu Latvijas teritorijā līdz pat mūsdienām. Te varēsi uzzināt, kāda izskatījās Daugavas ieleja pirms HES kaskādes izbūves, kā arī Daugavas krastā apskatīt simtgadīgo Daugavas lejteces zvejnieku sētu.
Uz sarakstu
