Ieviesīs braukšanas maksas atvieglojumu saņēmēju uzskaites sistēmu
Valdība šodien uzklausīja informatīvo ziņojumu par Ministru kabineta noteikumu "Noteikumi par pasažieru kategorijām, kuras ir tiesīgas izmantot braukšanas maksas atvieglojumus maršrutu tīkla maršrutos" ieviešanu, daļēji atbalstot ATD un ministrijas piedāvāto risinājumu.
ATD valdes priekšsēdētājs Kristiāns Godiņš sēdē piedāvāja, ka darbs pie uzskaites sistēmas ieviešanas pakāpeniski notiks līdz 2020.gada beigām, tostarp nodrošinot iespēju norēķināties sabiedriskajā transportā elektroniski vēl pirms tam.
Sākotnēji valdības sēdes protokollēmums paredzēja, ka Satiksmes ministrijai jānodrošina braukšanas maksas atvieglojumu saņēmēju uzskaites valsts informācijas sistēmas ieviešana līdz 2020.gada 31.decembrim, taču pēc ilgām diskusijām valdības sēdē nolemts nenoteikt konkrētu termiņu.
Vienlaikus valdībā tika panākta vienošanās, strādājot pie konkrētiem tiesību aktu grozījumiem, turpināt darbu pie labākajiem risinājumiem starp banku, iedzīvotāju datu turētāju, ATD un pārējo iesaistīto pušu pārstāvjiem.
Direkcijas pārstāve Zane Plone aģentūrai LETA iepriekš norādīja, ka izstrādāts risinājums, kura ieviešana būtu vislētākā, ātrākā un pasažieriem ērtākā. "Tas paredz sākotnēji izveidot valsts informācijas sistēmu, kurā tiktu apkopoti dati par aktuālo braukšanas maksas atvieglojumu saņēmēju statusu. Tādējādi direkcija, pārvadātāji un republikas nozīmes pilsētu domes varētu efektīvi veikt kontroles funkciju. Turklāt, ieviešot šo modeli, sensitīvie personu dati koncentrētos valsts pusē, kā arī pilsētu sabiedriskajā transportā varēs darboties jau ieviestās sistēmas, papildus neveidojot sarežģītus risinājumus datu nodošanai. ATD sistēma būtu gatava integrēties ar pilsētu izveidotajām sistēmām jau no 2018.gada," klāstīja Plone.
Piedāvātais modelis paredz arī iespēju maksājošajiem pasažieriem sabiedriskajā transportā norēķināties, izmantojot jebkuras bankas karti. Bezskaidras naudas norēķini tiktu ieviesti maršrutos, kur pēc tiem būtu pieprasījums. Savukārt personām ar invaliditāti, politiski represētajām personām, bāreņiem un daudzbērnu ģimenes locekļiem netiktu radīti nekādi papildu sarežģījumi, lai varētu saņemt valsts garantētu pakalpojumu - bezmaksas vai daļēji apmaksātus braucienus sabiedriskajā transportā.
Atbilstoši ATD datiem patlaban no kopējā sabiedriskajā transportā pārvadāto pasažieru skaita 92,6% ir maksājošie pasažieri; 3,6% personas ar invaliditāti, kuras tiek pārvadātas pilsētu sabiedriskajā transportā, kur jau ir vai drīzumā tiks ieviesta elektroniska uzskaite; 1% ir personas ar invaliditāti, kuras pārvadā pārējās republikas nozīmes pilsētās, kur patlaban vēl nav ieviesta elektroniska uzskaite, bet pilsētas pie tā strādā. ATD varēs nodrošināt sistēmu savstarpēju integrāciju.
"Tās sistēmas, kas šobrīd ir aprakstīta Ministru kabineta noteikumos, ieviešana būtu pilnīgi neracionāla, jo, pirmkārt, tā izmaksātu dārgi (aptuveni 2,5 miljonus eiro gadā), otrkārt, tā pilnvērtīgi darbotos labi ja tikai vienu gadu. Nav nepieciešams veidot sistēmu, lai uzskaitītu 2,8% no kopējā pasažieru skaita," uzsvēra Plone.
Pēc viņas teiktā, turklāt būtiski, ka viens no nosacījumiem konkursos par sabiedriskā transporta pakalpojumu nodrošināšanu pēc 2020.gada ir līgumcenu principa piemērošana (jau 21% līgumu ir noslēgts pēc šāda principa). "Tas nozīmē, ka turpmāk konkursos pārvadātājs izmaksas par personu, kuru braucienus apmaksā valsts, pārvadāšanu iekļaus savā piedāvājumā un ka valsts dotāciju līdzekļi vairs netiks izdalīta atsevišķi, lai kompensētu braukšanas maksas atvieglojumu saņēmēju veiktos braucienus. Līdz ar to no pārvadātāja drīzumā būs nepieciešama vairs tikai statistika par to, cik attiecīgo pasažieru brauc konkrētā maršrutā," skaidroja ATD pārstāve.
Direkcijas ieskatā sistēma, kas aprakstīta esošajos Ministru kabineta noteikumos, nav ieviešama un pēc 2020.gada vairs pat nebūs nepieciešama.
Uz sarakstu