Grozot likumu, cīnīsies pret televīzijas pakalpojumu nelegālo izplatīšanu internetā
Grozījumi paredz Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (NEPLP) kompetenci vērsties pret retranslāciju bez retranslācijas atļaujas saņemšanas.
Grozījumi arī piešķir NEPLP Informācijas sabiedrības pakalpojumu likumā noteiktās uzraudzības iestādes tiesības. Tas dos iespēju NEPLP vērsties pie starpnieka pakalpojuma sniedzējiem, kas nodrošina informācijas uzturēšanas pakalpojumus.
Izstrādājot grozījumus, ņemts vērā, ka ikviens ierobežojums attiecībā uz televīzijas pakalpojumiem ir jāvērtē vārda brīvības, kas ir demokrātiskas un tiesiskas valsts pamatvērtība, ierobežošanas aspektā. Ikvienam vārda brīvības ierobežojumam jābūt paredzētam likumā, jāatbilst leģitīmam mērķim un jābūt samērīgam.
Nelegālo televīzijas pakalpojumu ierobežošanas mērķis ir citu cilvēku tiesību aizsardzība, kā arī valsts un sabiedriskās drošības intereses. Savukārt piekļuves liegšana uzglabātajai informācijai tiek uzskatīta par samērīgāko no risinājumiem, salīdzinot ar bloķēšanu un filtrēšanu.
Sākot darbu pie televīzijas pakalpojumu nelegālās izplatīšanas internetā ierobežošanas risinājumiem, kultūras ministre Dace Melbārde (VL-TB/LNNK) izveidoja darba grupu, kuras sastāvā bija iekļauti pārstāvji no elektronisko sakaru nozares un valsts institūcijām.
Darba grupa secināja, ka jautājums par televīzijas pakalpojumu nelegālas izplatīšanas internetā ierobežošanu ir daudz plašāks par NEPLP kompetenci, tas skar autortiesību un blakustiesību jomu, nelicenzētu komercdarbību, izvairīšanos no nodokļu nomaksas un citas nelegālas darbības. Līdz ar to darba grupa turpinās meklēt efektīvus veidus, kā ar tām cīnīties arī no citiem aspektiem. Nepieciešamības gadījumā darba grupa sagatavos un iesniegs kultūras ministrei priekšlikumus par nepieciešamajiem grozījumiem tiesību aktos vai citiem veicamajiem pasākumiem uzraudzības uzlabošanai.
Darba grupa arī secināja, ka primāri NEPLP, Valsts policijai (VP), Valsts ieņēmumu dienestam un citām kompetentajām institūcijām būtu jāvēršas pret Latvijas fiziskajām un juridiskajām personām, kas ar šādu nelegālu pakalpojumu sniegšanu nodarbojas.
Atbilstoši informatīvajā ziņojumā "Par priekšlikumiem televīzijas pakalpojumu internetā sniedzēju uzraudzības uzlabošanai", kas pērn skatīts valdībā, norādītajam nelegālo televīzijas pakalpojumu apjoms veido vismaz 15-20% no visa televīzijas tirgus apjoma.
Uz sarakstu
