Gerhards: Latvija netiek līdzi ES tempiem tehnoloģiju lietošanai uzņēmumos
Kā aģentūru LETA informēja ministra padomnieks Oskars Vizbulis, lai situāciju risinātu, Gerhards tuvākajā laikā plāno tikties ar atbildīgajiem nozares ministriem un vienoties par informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) ieviešanas ātrāku gaitu gan e-komercijas, gan e-veselības projektu ieviešanā.
"Tehnoloģiju lietošana Latvijas komercuzņēmumos ir tā joma, kurā netiekam līdzi ES izaugsmes tempam un kas potenciāli varētu bremzēt Latvijas ekonomisko attīstību un konkurētspēju pasaules mērogā," pauž ministrs.
Gerhards norāda, ka Latvija nespēj sekmīgi izmantot visu potenciālu, ko sniegtu sekmīga dažādu sabiedrībai būtisku IKT projektu ieviešana. Spilgts piemērs tam esot tieši e-veselības projekts, kas jau vairākus gadus nevirzās tik sekmīgi, kā plānots.
Bažas radot arī fakts, ka Eiropas digitālā progresa ziņojumā par 2015.gadu ciparu tehnoloģijas integrācijā uzņēmumos Latvijai ir gandrīz vissliktākais rādītājs ES. Latvijas uzņēmumi atpaliek no ES visos e-komercijas aspektos un salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu arī tiešsaistes komercdarbība nav uzlabojusies.
Viņa ieskatā Eiropas Savienības finansēto IKT projektu ieviešanas process ir gauss - no 38 valdībā apstiprinātām projektu koncepcijām iesniegti gatavi vien 16 projekti.
Lai gan atsevišķās pozīcijās Latvijai ir samērā labi rādītāji Digitālās ekonomikas un sabiedrības indeksā, kritiski zemi rezultāti ir lielākajā daļā to rādītāju, kuri attiecas uz uzņēmējdarbības vērtējumu e-iespēju izmantošanā. Piemēram, kategorijā "Ciparu tehnoloģiju integrācija" Latvijai ir otrs sliktākais vērtējums, min Gerhards. Pat ja Latvijā ir viens no ātrākajiem internetiem pasaulē, kā arī moderna informācijas tehnoloģiju infrastruktūra, tehnoloģiju ieviešana, pēc ministra domām, notiek nepiedodami lēni.
Savukārt pašvaldības sniegušas informāciju, ka to ieskatā uzlabojumi ir nepieciešami Ekonomikas ministrijas pārvaldītajai Būvniecības informācijas sistēmai. Lai gan sākotnēji solīts, ka šī sistēma neprasīs pašvaldību administratīvos un finanšu resursus, taču realitātē būvvalžu darbinieku pienākumi trīskāršojušies.
Uz sarakstu
