Banner 980x90

EM: Energoefektivitātes pasākumi uzņēmumiem ļaus samazināt izmaksas par 24 miljoniem eiro

Rīga, 24.aug., LETA. Uzņēmumi, kas saskaņā ar Energoefektivitātes likumu atbilst lielā elektroenerģijas patērētāja statusam ar gada elektroenerģijas patēriņu virs 500 megavatstundām (MWh), īstenojot pasākumus energoefektivitātes veicināšanai, tuvāko četru gadu laikā samazinās uzņēmējdarbības izmaksas par vairāk nekā 24 miljoniem eiro, aģentūru LETA informēja Ekonomikas ministrijā (EM).

Ministrijā norādīja, ka jau īstenotie un plānotie pasākumi energoefektivitātes veicināšanai nodrošina ne tikai energoresursu racionālu izmantošanu uzņēmumā un līdz ar to uzņēmējdarbības izmaksu samazināšanos, bet arī kāpina Latvijas tautsaimniecības konkurētspēju kopumā.

Lai sekmētu energoefektivitātes pieaugumu un kāpinātu uzņēmumu konkurētspēju, Energoefektivitātes likums paredz pienākumu komersantiem ieviest energopārvaldības sistēmu, veikt energoauditu vai papildināt esošo vides pārvaldības sistēmu ar energoefektivitātes pasākumiem un par paveikto informēt EM. Komersantiem, kas atbilst lielā elektroenerģijas patērētāja statusam ar gada elektroenerģijas patēriņu virs 500 MWh, likumā noteiktie pienākumi bija jāizpilda līdz šā gada 1.aprīlim.

Apkopojot komersantu iesniegto informāciju, EM secinājusi, ka no aptuveni 1200 lielajiem elektroenerģijas patērētājiem likuma prasības izpildījuši 880 komersanti. Augusta beigās ministrija izsūtīs atgādinājumus pārējiem komersantiem, kas nav izpildījuši likumā noteiktās prasības un/vai nav iesnieguši informāciju ministrijā par likumā noteikto pienākumu izpildes gaitu.

Uzņēmumi, kas jau 2016.gadā paspējuši īstenot atsevišķus energoefektivitāti paaugstinošus pasākumus, ziņojuši par enerģijas ietaupījumiem 80 gigavatstundas (GWh) apmērā, savukārt, apkopojot uzņēmumu sniegto informāciju par pasākumiem, kurus uzņēmumi plāno veikt laika periodā līdz 2022.gadam, enerģijas ietaupījums plānots 255 GWh, līdz ar to kopumā izmaksās par enerģiju tiks ietaupīti vairāk nekā 24 miljoni eiro. Būtiski uzsvērt, ka ietaupījumi tiek gūti visa energoefektivitātes pasākuma dzīves laikā, tādējādi vēl vairāk palielinot ietaupījumus gan enerģijas, gan naudas izteiksmē.

No uzņēmumu sniegtās informācijas secināms, ka daudzi komersanti, piemēram, SIA "Baltic Block", SIA "Leax Rēzekne" un SIA "Teletower", likuma prasības izpildījuši jau pirms noteiktā termiņa un sekmīgi ieviesuši energopārvaldības sistēmu standartam. Vairākos uzņēmumos, piemēram, SIA "Rīgas universālais termināls", AS "Siguldas būvmeistars" un citos, vides pārvaldības sistēma bija sertificēta vēl pirms Energoefektivitātes likuma spēkā stāšanās, tādējādi šiem uzņēmumiem bija iespēja to papildināt ar nepārtrauktu enerģijas patēriņa izvērtēšanas procesu, vienlaikus izpildot likuma prasības.

EM atzinīgi vērtē SIA "Smiltene Impex" pieeju uzņēmuma energopolitikas īstenošanai, veicot gan uzņēmuma energoauditu. Par likumā noteikto pienākuma izpildi ziņojuši arī vairāki valsts un pašvaldību uzņēmumi, piemēram, VAS "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs", pašvaldības SIA "Ventspils siltums", pašvaldības AS "Daugavpils siltumtīkli", pašvaldības SIA "Ventspils labiekārtošanas kombināts".

Uzņēmumiem, kas rūpējas par efektīvu enerģijas un resursu izmantošanu, valsts ir paredzējusi arī papildu priekšrocības. Saskaņā ar Energoefektivitātes likumu sertificētas energopārvaldības sistēmas esamība ir labvēlīgs kvalificējošs kritērijs, vērtējot lielo elektroenerģijas patērētāju projektu pieteikumus dažāda veida valsts atbalstam. Savukārt energoietilpīgi apstrādes rūpniecības uzņēmumi, kuros ieviesta energopārvaldība, var pretendēt uz samazinātu elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponenti, tādējādi vēl mazinot elektroenerģijas izmaksas.

Vienlaikus EM atgādināja, ka komersantiem, kuru elektroenerģijas patēriņš 2017.gadā pārsniedza 500 MWh, bet kas līdz šā gada 1.aprīlim nav veikuši attiecīgos energoefektivitātes pasākumus, tiks piemērota energoefektivitātes nodeva, kas tiks ieskaitīta energoefektivitātes fondā, no kura "Altum" turpmākajos gados sniegs atbalstu dažādu energoefektivitātes pasākumu īstenošanai.

Energoefektivitātes nodevas apmērs tiks noteikts, reizinot uzņēmuma 2017.gada elektroenerģijas patēriņu megavatstundās ar noteikto nodevas likmi 2017.gadā. Nodevas likme ir noteikta 7% apmērā no "Eurostat" publicētās Latvijas vidējās elektroenerģijas cenas rūpniecībā 2017.gadā. "Eurostat" publicētā 2017.gada elektroenerģijas vidējā cena rūpnieciskajiem uzņēmumiem bez nodokļiem un nodevām ir 91,1 eiro par MWh. Piemērojot 7% no šīs cenas, nodevas likme ir 6,377 eiro par MWh.

Pēc Energoefektivitātes likuma pieņemšanas EM apzināja komersantus, kuru elektroenerģijas patēriņš 2016.gadā saskaņā ar sadales operatoru sniegtajiem datiem pārsniedza 500 MWh, un vairākkārt informēja tos par pieņemto likumu, aicinot savlaicīgi veikt energoauditu un nākamajos četros gados īstenot savām vajadzībām atbilstošākos energoefektivitātes pasākumus, lai izpildītu likumā noteiktos pienākumus, samazinot uzņēmuma kopējās izmaksas un līdz ar to kāpinot savu konkurētspēju.

Dalies ar šo rakstu

Uz sarakstu
Pilseta24.lv neatbild pievienotajiem lasītāju komentāriem, kā arī aicina portāla lasītājus, rakstot komentārus, ievērot morāles un pieklājības normas, nekurināt un neaicināt uz rasu naidu, iztikt bez rupjībām. Lūguma neievērošanas gadījumā Pilseta24.lv patur tiesības liegt komentēšanas iespēju. Komentāros publicējamā teksta garums ir ierobežots līdz 1000 zīmēm. Nereģistrētiem lietotājiem ir aizliegta HTML un hipersaišu publicēšana!
Komentāri (0)