Eksperti: Latvijas iedzīvotāji nevērīgi attiecas pret mantojuma lietu juridisko pusi
Institūta aptaujā noskaidrots, lai arī vairums jeb 89% aptaujāto atzīst, ka mantojuma lietas ir svarīgi sakārtot jau laicīgi, realitātē to izdarījis vien retais.
Pēc Latvijas iedzīvotāju domām visefektīvākais veids mantojuma nodošanai tuviniekiem ir testamenta sastādīšana - tā uzskata 59%, savlaicīga īpašuma noformēšana uz izvēlētā mantinieka vārda - šādu uzskatu pārstāvēja 41%, un dzīvības apdrošināšana ar uzkrājumu un/vai pensiju 3.līmeņa uzkrājumi - tā apgalvoja 18%.
Tiesa, praktiski kādu no iepriekšminētajiem veidiem izmantojusi itin maza daļa aptaujāto - testamentu sastādījuši 6% iedzīvotāju, bet mantojumu uz mantinieka vārda noformējuši vien 9%. Atšķirīga aina vērojama tikai uzkrājošās dzīvības apdrošināšanas un 3.pensiju līmeņa kontekstā, 61% no tiem aptaujātajiem, kas šo veidu minējuši kā efektīvu mantojuma nodošanas instrumentu, paši to arī pielieto.
"Swedbank" finanšu institūta eksperte Evija Kropa atzina, ka mantojuma lietu sakārtošanu ir vērts apsvērt ikvienam neatkarīgi no vecuma un īpašuma apmēra, jo mantojumā līdzcilvēki var saņemt ne tikai īpašumu, naudu un citas vērtīgas lietas, bet arī parādsaistības.
"Lai no šādām nepatīkamām situācijām izvairītos, savlaicīgi jādodas pie jomas eksperta, kas kliedēs bažas, sniegs atbildes uz neskaidriem jautājumiem un atbilstoši situācijai sakārtos mantojuma juridisko pusi," sacīja Kropa.
Nereti no došanās pie notārā sakārtot mantojuma jautājumus iedzīvotājus attur vairāki apsvērumi, kas lielākoties ir saistīti ar zināšanu trūkumu un emocionālajiem aspektiem. Saskaņā ar aptaujas rezultātiem, vairāk nekā piektā daļa aptaujāto nav informēti par to, ka mantojums paredz arī parādu mantošanu, kas pēcāk var radīt nepatīkamus pārsteigumus tuviniekiem. Tāpat iedzīvotāju vidū nav skaidrības par to, kuri juridiskie instrumenti izmantojami, lai mantojuma lietas sakārtotu, kādas darbības mantojuma atstājējam veicamas, un ar cik lielu naudas summu jārēķinās, ja vēlas, piemēram, noslēgt mantojuma līgumu vai testamentu.
Pilnīgu pārliecību par nepieciešamajām darbībām savlaicīgai mantojuma lietu sakārtošanai pauž tikai 18% iedzīvotāju, kamēr 52% tās zina vien aptuveni, bet 30% nezina vispār. Turklāt, pieaugot ienākumu apmēram, nebūt nepieaug aptaujāto zināšanu līmenis ar mantojumu saistītajos jautājumos. Tas lielākoties uzlabojās, tikai sasniedzot zināmu vecumu, visaugstāko aktualitāti iegūstot vecuma grupās virs 50 gadiem.
Latvijas Zvērinātu notāru padomes priekšsēdētājs zvērināts notārs Jānis Skrastiņš stāstīja, ka testaments vai mantojuma līgums jau sen nav dokuments, kuru sastāda tikai sirmgalvji. "Dzīvoklis, zeme, kaut nedaudz naudas bankā. Arī nelielas materiālās vērtības ir to vērtas, lai aizdomātos par savas pēdējās gribas izteikšanu, tādējādi sakārtojot lietas, vēl dzīvam esot, bet galvenais - atvieglojot mantiniekiem savas mantas pārņemšanu. Jebkurā gadījumā ir svarīgi atcerēties, ka tad, ja testamenta nav vispār, cilvēka vietā lēmējs būs likums, bet diemžēl kādreiz tas ir iemesls strīdiem aizgājēja tuvinieku starpā," pauda eksperts.
Katru gadu pēdējo gribu pie Latvijas zvērinātiem notāriem testamentā pauž vidēji 3000 cilvēku, un Zvērinātu notāru padomes statistika liecina, ka, kopš atteikšanās no lieciniekiem, pie notāriem taisīto testamentu skaits ir pieaudzis divas reizes. Savukārt mantojuma līgumus cilvēki slēdz vidēji 100 gadījumos gadā.
Uz sarakstu
