DP: Bibliotekāru ziņošana par personas pievēršanos radikālajam islāmam nepārkāpj datu aizsardzības normas
Viņš skaidroja, ka Latvijā novērojams islama ticīgo skaita pieaugums, taču lielākā daļa šīs reliģijas piekritēju neatbalsta tās radikālās interpretācijas. Līdz ar to, DP ieskatā personas piesliešanos vardarbību atbalstošiem uzskatiem raksturo vairāku pazīmju kopums, nevis noteiktas intereses, kā, piemēram, vēlme iepazīt Korānu vai kādus citus ar islāmu saistītos informatīvos materiālus.
Cinkus kā piemēru minēja Mārtiņa Grīnberga gadījumu, kurā indivīda interese par radikālo islāma interpretāciju bija manāma jau skolas laikā, taču nedz skolotājiem, nedz arī viņa klasesbiedriem nebija ienācis prātā par viņu pastāstīt DP. Tajā pat laikā, DP pārstāvis norādīja, ka pašlaik Latvijā terorisma draudu līmenis tiek vērtēts kā zems.
Bibliotēku padomes pārstāvjiem jautājumus raisīja spēja ievērot, ko persona lasa, vai arī skatās internetā. Cinkus uz šiem jautājumiem atbildēja, ka, ja indivīds interesējas par radikālu islāma interpretāciju, tad informāciju par to meklēs arī cituviet, nevis tikai bibliotēkā. Pēc viņa teiktā, DP veic uzraudzību arī digitālajā vidē, tādēļ nav tā, ka uz bibliotekāru pleciem tiek uzkrauta potenciālo teroristu identificēšana.
Pēc Cinkus domām, bibliotekāri kā savas nozares eksperti spēj atpazīt akadēmisku interesi no cita veida interesēm par islāmu. "Mēs vēlamies, lai tiek ziņots acīm redzamais. Sadarbībā ar Latvijas Nacionālo bibliotēku tiks bibliotēkās tiks izplatīti informatīvie bukleti par šīm radikalizēšanās pazīmēm. Labāk, lai DP saņem 100 zvanus, kas neapstiprinās, nekā nevienu zvanu, kas var potenciāli novest pie kaut kā traģiska," apgalvoja Cinkus.
Bibliotēku padomes priekšsēdētāja un Rīgas Centrālās bibliotēkas direktore Dzintra Šmite norādīja, ka DP pārstāvis savas prezentācijas laikā sniedza pietiekami izsmeļošu informāciju par vēlamo sadarbību ar bibliotekāriem.
Pēc viņas teiktā līdz šim brīdim Bibliotēku padomes rīcībā nav informācija par nevienu gadījumu, kad par apmeklētāju būtu bijis nepieciešams informēt DP. "Tāpat katrai bibliotēkai ir savi kārtības noteikumi. Jau tagad bibliotēkās ir aizliegts izplatīt, augšupielādēt vai paust informāciju, kas rosina uz vardarbību. Ja kāds to dara, tad apzināti pārkāpj lietošanas noteikumus. Tas krājums, ko bibliotēka pati kontrolē, ir viennozīmīgi izslēgts, ka tur atrodama varmācības propaganda," uzsvēra Šmite.
Bibliotēku padomes priekšsēdētāja arī sacīja, ka ikdienā sabiedrība jau tiek lūgta neizturēties vienaldzīgi pret bez uzraudzības atstātiem bērniem, zādzībām, nelaimē nonākušiem, varmācību ģimenē u.c. "Šeit tiek izcelts viens īpašs aspekts. Būtībā, katrs cilvēks kurš vēlas, lai valstī būtu drošība un demokrātiska sadarbība, saprot ko un kurā brīdī ziņot," pauda Šmite.
DP bukletā, ko plānots izplatīt arī Latvijas bibliotēkās, kā personas radikalizāciju raksturojošās pazīmes tiek minētas - pārmaiņas uzvedībā, vēlme kļūt par vienpati, pēkšņas pārmaiņas vizuālajā izskatā, pastiprināta interese par islāma radikālajām interpretācijām, Rietumvalstu vērtību noliegšana, pastiprināta interese par notikumiem Sīrijā, Irākā un teroristisko organizāciju "Daesh", interese par šaujamieročiem, sprāgstvielām, paramilitāra rakstura treniņiem, kā arī aizraušanās ar vardarbīgām videospēlēm.
Kā ziņots, terorisma risku mazināšanai DP aicinājusi Latvijas bibliotekārus pievērst uzmanību apmeklētāju pastiprinātai interesei par islāmu un vardarbību saturošo video materiālu vērošanai internetā.
DP mājaslapā ievietotajās rekomendācijās bibliotekāriem teikts, ka Eiropas valstu pieredze liecina, ka teroristu organizācijas internetā aktīvi izplata savus propagandas materiālus. Tie satur terorismu atbalstošu informāciju, kā arī ieteikumus terora aktu sagatavošanai un veikšanai. Šobrīd zināmākie islāmistu teroristu propagandas materiāli ir interneta žurnāli angļu valodā "Inspire", "Dabiq" un "Rumiyah".
Teroristu organizācijas šos materiālus izplata arī interneta sociālajos tīklos, kas ir īpaši populāri jauniešu vidē. Teroristu atbalstītāji arī izmanto sociālos tīklus, lai meklētu un uzrunātu cilvēkus, kuri izrāda interesi par teroristu grupējumiem. Jaunieši, īpaši tie, kuru personības vēl nav nostiprinājušās, var viegli pakļauties teroristu propagandas ietekmei un radikalizēties, kā arī iesaistīties teroristiskās darbībās.
DP aicinājusi Latvijas bibliotēku darbiniekus pievērst uzmanību apmeklētāju pastiprinātai interesei par islāmu, tai skaitā, teroristiskām organizācijām, teroristisko organizāciju propagandas materiāliem. Tāpat DP aicina bibliotēku darbiniekus pievērst uzmanību atklātai atbalsta paušanai terorismam un to organizācijām, īpaši "Daesh" jeb tā dēvētās "Islāma valsts" logotipa demonstrēšanai vai nēsāšanai uz apģērba.
DP gan norāda, ka neviena no minētajām pazīmēm nav pilnīgs apstiprinājums indivīda radikalizācijai. Katrs gadījums ir individuāls, un tā izvērtēšanā jāņem vērā identificēto pazīmju kopums.
Uz sarakstu
