Cīrulei bijis pārsteigums, ka viņa izvēlēta VID ģenerāldirektores amatam
Uz jautājumu, vai finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas (ZZS) izvēle uzticēt šo atbildīgo amatu viņai bija negaidīta, Cīrule atbildēja apstiprinoši.
"Jāatzīst, diezgan negaidīta. Likās, ka Latvijas Bankas finanšu stabilitātes pārvaldes vadītāja vietniekam Andrim Ņikitinam un auditorfirmas "Deloitte Latvia" nodokļu plānošanas speciālistam Kasparam Rumbām uz šo amatu bija stiprākas pozīcijas nekā man. Arī Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamerā (LTRK), kas pārstāv uzņēmējus, iestājās par Kasparu. Zinot to, kāda ietekme lēmumu pieņemšanā ir sociālajiem partneriem, tostarp šai uzņēmēju organizācijai, man šķita, ka izvēlēsies viņu. Ar Andri Ņikitinu savulaik esam bijuši darbabiedri, tāpēc par viņa spējām vadīt VID man nebija nekādu šaubu. Tagad jāsecina, ka zvaigžņu stāvoklis man bijis labvēlīgs," intervijā laikrakstam teica Cīrule.
Viņa stāstīja, ka aizvadītajās 12 darba dienās (intervija ar VID ģenerāldirektori redakcijā notika 30. novembri. - Red. piez.) ir sākusi iepazīties ar iestādes darba organizāciju. "Šajās dienās man bijušas daudzas tikšanās gan ar VID departamentu vadītājiem, gan ar sociālajiem partneriem, gan ar klientiem, kuri lūguši tikšanos ar mani personīgi. Šīs tikšanās man ir sevišķi svarīgas. Tā var labāk saprast, kuras ir galvenās lietas, kas izraisa neapmierinātību, un ko šai ziņā VID varētu labot," teica Cīrule.
"Kā no sarunām ar klientiem esmu izsecinājusi, viņiem ļoti svarīgs ir apkalpošanas ātrums. Tas nozīmē, ka jāturpina mūsu sniegto pakalpojumu digitalizācija, maksimāli izvairoties no roku darba," norādīja VID ģenerāldirektore.
Aģentūra LETA jau vēstīja, ka valdība 8.novembrī Cīruli apstiprināja VID ģenerāldirektora amatā. Viņa amata pienākumus sāka pildīt 14.novembrī.
Uz sarakstu