Čakša: Ceru, ka līdz brīdinājuma streikam nenonāksim
Ministre uzsvēra, ka visi cipari ir zināmi. Jārunā tikai par finanšu avotiem. Viņasprāt, ja nozare saņems skaidru signālu, no kura momenta tiks risināts jautājums par normālo pagarināto darba laiku, streiks varētu izpalikt.
"Es ļoti ceru un esmu pārliecināta, ka mēs atradīsim finansējumu," teica Čakša, piebilstot, ka tic gan premjeram, gan visai valdības komandai.
Čakša atzina, ka viņa nav pārsteigta par plānotajiem protestiem un brīžiem esot jābrīnās, kā vispār var strādāt tik efektīvi ar esošajām algām. Ministre teica, ka lielā mērā piekrīt daudz kam, ko šobrīd saka medicīnas darbinieki.
Jau ziņots, ka otrdien atvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrībaS (LVSADA) padome lēma aicināt veselības aprūpes darbiniekus brīdinājuma akcijas veidā brīvprātīgi atteikties strādāt pagarināto normālo darba laiku no 1.jūlija līdz 31.jūlijam.
Kā sēdē teica LVSADA priekšsēdētāja vietniece Līga Bāriņa, brīdinājuma akcija varētu būt tikai sākums - ja mediķi netiks uzklausīti, varētu tik apsvērtas citas protesta formas, tostarp darbinieku atlūgumu rakstīšana vai streiks. "Dzīvot no solījumiem mēs neesam gatavi," sacīja Bāriņa.
Pēc VM aprēķiniem, pagarinātā normālā darba laika samazināšanai par 20 stundām no šī gada 1.jūlija līdz 31.decembrim nepieciešami 2,9 miljoni eiro, 2018.gadā, lai atteiktos vēl par 20 stundām nepieciešami papildu 15 miljoni eiro, bet 2019.gadā - 27 miljoni eiro.
Savukārt Finanšu ministrija (FM) norādījusi, ka 2017. un 2018.gadā neesot brīvas fiskālās telpas, līdz ar to pasākumi, kas palielina izdevumus, izraisītu budžeta deficīta palielinājumu.
FM rosina likumprojekta turpmāko virzību veikt kopā ar nākamā vidējā termiņa budžeta ietvara sagatavošanu, vienlaikus norādot, ja tomēr tiek pieņemts lēmums no 1.jūlija samazināt pagarināto normālo darba laiku, nepieciešams sagatavot šo izdevumu kompensējošos pasākumus.
Uz sarakstu
