Bijusī VBTAI vadītāja: Bāriņtiesas nedrīkstētu atrasties pašvaldību pārziņā
Viņa teica, ka bāriņtiesu jomā jānodrošina samērīgums, jo patlaban, ja cietumu sistēmā kādam ieslodzītajam uzraugs sistu vai rautu aiz matiem, sūdzība nonāktu Eiropas cilvēktiesību tiesā, bet, ja bērnunama darbinieks sarauj bērnu aiz matiem, viņam tiek uzlikts 240 eiro sods. "Mēs ļoti nenopietni atteicamies pret šīm lietām, un šis ir ilggadējas attieksmes rezultāts," piebilda Kronberga.
Viņa sacīja, ka nevar nolikt roku uz sirds un teikt, ka lēmumus, kas skar bērnu tiesisko statusu dažādos dzīves gadījumos, pieņemtu viskvalificētākie cilvēki valstī. Bāriņtiesās strādā gan pedagogi, gan citi pašvaldību darbinieki, kuriem nav juridiskās izglītības - šie darbinieki pat neapzinās kādus lēmumus, ar cik tālejošām sekām, viņi pieņem.
Veicot savus VBTAI vadītājas pienākumus, Kronberga redzēja, ka bāriņtiesas tiek zākātas un darbinieki saukti par sliktiem, kā rezultātā bāriņtiesu darbinieki "slauka asaras", jo lielāka daļa no viņiem strādā godprātīgi pēc savas labākās izpratnes, skaidroja Kronberga.
Viņa uzskata, ka šāda izturēšanās ir ļoti zemiska un neproduktīva metode, kā runāt par problēmu. Nedrīkst zākāt ne cilvēkus, ne viņu darbu, proti, ja neapmierina bāriņtiesu darbs, jāanalizē sistēmas darbība, lai tālākais lēmums tiktu pieņemts, balstoties uz pētījumiem un pierādījumiem. "Es nevienā vietā neesmu redzējusi, ka būtu skrupulozi izauditēts bāriņtiesu darbs un rezultāts nolikts iepretim bērnu tiesību aizsardzības standartam Eiropas Savienībā (ES)," piebilda Kronberga.
Viņa norādīja, ka bērnu tiesību aizsardzības jomā ir ļoti daudz signālu, kas norāda uz sistēmiskām problēmām, tāpēc ar steigu jāizvērtē bāriņtiesu darbs. Turklāt būtiski saprast, kā iespējams nodrošināt to, ko patlaban dara bāriņtiesas, un kā to var darīt efektīvākajā un kvalitatīvākajā veidā.
Pēc Kronbergas paustā, bāriņtiesām pat nosaukums vairs nav atbilstošs ES praksei. Bāriņtiesas sākotnēji tika veidotas, kā pašvaldību iestādes, kas rūpējas par bērniem, kuri palikuši bez vecāku apgādības. Bāriņtiesām tolaik bija jārūpējas par mantu, kuru bērns mazgadības dēļ nespēja nosargāt, proti, bāriņtiesas darbojās kā bērnu aizbildnis. Patlaban situācija ir pilnībā mainījusies, atzīmēja bijusī VBTAI vadītāja.
Jau ziņots, ka "zemās funkcionalitātes dēļ" Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija (VBTAI) būtu jāreorganizē, starptautiskajā konferencē "Novērst vardarbību pret bērniem - kā īstenot labu un koordinētu sadarbību?" aicināja Jansons.
Tiesībsargs uzskata, ka normatīvajos aktos noteiktais bērna tiesību aizsardzības mehānisms vardarbības gadījumā netiek pienācīgi īstenots, un tas nedarbojas efektīvi.
Savukārt labklājības ministrs Jānis Reirs (V) diskusijā teica, ka nepieciešams stiprināt bāriņtiesu funkcijas, varbūt pat pārņemot tās valsts paspārnē.
Ministrs norādīja, ka nav šaubu, ka bērnu tiesību aizsardzības jomā nepieciešamas izmaiņas, tomēr Labklājības ministrija (LM) neskatās uz izmaiņām tikai VBTAI, bet arī sistēmā kopumā, tostarp nepieciešamas izmaiņas bāriņtiesu darbā.
Uz sarakstu
