Augstskolu studiju programmu akreditācijai strādās triecientempā
Komisijas sēdē apstiprināti ekspertu kandidāti divu studiju virzienu - "Mehānika un metālapstrāde, siltumenerģētika, siltumtehnika un mašīnzinības" un "Ķīmija, ķīmijas tehnoloģijas un biotehnoģija" - novērtēšanai.
Sēdē tika apstiprināta Studiju virzienu novērtēšanas organizatoriskā procesa metodiskā pieeja tiem studiju virzieniem, kas novērtēti Eiropas Sociālā fonda projektā "Augstākās izglītības studiju programmu izvērtēšana un priekšlikumi kvalitātes paaugstināšanai". Darbs pie metodikas apstiprināšanas turpināsies arī nākamajā Studiju akreditācijas komisijas sēdē 14.maijā plkst.15.
Metodika piektdien vēl neesot apstiprināta, jo tā ir ļoti apjomīga un tajā ir ļoti detalizēti aprakstīts process - cik dienās un kur dokuments ir jāiesniedz, cik dienās jāizskata, jāsniedz atbilde. Komisijai pietrūcis laika pilnībā ar to iepazīties, tādējādi komisijas locekļi lūguši atlikt lēmuma pieņemšanu tieši šī iemesla dēļ.
Studiju virzienu akreditācija prioritāri tikšot nodrošināta tajos studiju virzienos, kuros iekļautas licencētās, bet neakreditētās studiju programmas. Saskaņā ar 9.maijā Saeimā pieņemto grozījumu Augstskolu likumā visu studiju virzienu akreditācija jāpabeidz līdz 30.jūnijam. Kopumā līdz 30.jūnijam nepieciešams nodrošināt 886 studiju programmu akreditāciju 260 studiju virzienos.
Komisija apstiprināja arī turpmāko darba grafiku - akreditācijas komisija uz sēdēm pulcēsies divas reizes nedēļā - trešdienās un piektdienās.
IZM valsts sekretāre Sanda Liepiņa norādīja, ka ar šo sēdi principā ir sākts akreditācijas process. "Ministrija tiešām šobrīd dara visu, lai nodrošinātu šajos ļoti saīsinātajos termiņos visas akreditācijas veikšanu. Galvenais, lai nodrošinātu valsts atzītu diplomu izsniegšanu, studentiem beidzot pavasara sesiju, un lai nodrošinātu arī to, ka, stājoties vasarā augstskolā, zinātu, vai stājās studiju programmā, kas akreditēta uz pilnu laiku vai uz diviem gadiem, vai par akreditāciju ir šaubas," sacīja Liepiņa.
Kā atklāja Liepiņa, komisijas sekretariāta vadītājs Vladimirs Pustovalovs bijis viens no pretendentiem IZM izsludinātajā konkursā uz ministrijas Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta direktora amatu. Tika pieņemts lēmums aicināt viņu palīgā ministrijai organizēt akreditācijas komisijas darbu. Liepiņa gan pagaidām nevarēja pateikt, cik liels būs sekretariāts, jo ministrija patlaban to vērtējot. Taču darbos tiekot iesaistīti arī citi ministrijas darbinieki pēc nepieciešamības. Nākamās nedēļas laikā varētu tapt zināms, cik cilvēki darbam sekretariātā ir nepieciešami.
Stūre arī norādīja, akreditācijas process nav atkarīgs tikai no komisijas, jo ir arī augstskolas, kuras pagaidām vēl nav iesniegušas nepieciešamos dokumentus.
Ministrijas pārstāves gan norādīja, ka kopumā esot neliels skaits studiju programmu, kuru vērtēšanā nepieciešams piesaistīt ekspertus - 45 studiju programmas. Akreditācijas procesa nodrošināšanai no valsts budžeta paredzētā summa ir jau iepriekš noteiktā - 151 000 latu.
Saskaņā ar valdībā pieņemto lēmumu projekta rezultāti akreditācijas procesā izmantojami daļēji. Tas nozīmē, ka Studiju akreditācijas komisija tos izmanto, atbilstoši izvērtējot un nepieciešamības gadījumā pieprasot papildu informāciju no augstskolām vai koledžām, ņemot vērā Eiropas asociācijas kvalitātes nodrošināšanai augstākajā izglītībā izstrādātās vadlīnijas "Standarti un vadlīnijas kvalitātes nodrošināšanai Eiropas augstākās izglītības telpā".
Pilseta24.lv jau vēstīja, ka akreditācijas procesa un komisijas sēžu darba organizāciju veiks Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta sastāvā esošais akreditācijas komisijas sekretariāts. Akreditācijas komisijas sekretariāta vadītājs ir Vladimirs Pustovalovs.
Uz sarakstu
