Atliek jautājumu par Valsts autoceļu fonda atjaunošanu
Ministru prezidenta Māra Kučinska (ZZS) pārstāvis Andrejs Vaivars aģentūrai LETA stāstīja, ka jautājums izņemts no valdības sēdes darba kārtības tāpēc, ka attiecīgā iecere nav saskaņota ar Finanšu ministriju un nav sabalansēta ar kopējo budžetu.
Vienlaikus viņš piebilda, ka nākamgad nauda ceļiem tiks nodrošināta pārsvarā no Eiropas Savienības fondiem.
Uz cik ilgu laiku jautājuma skatīšana valdībā atlikta, Vaivars gan nemācēja teikt.
Aģentūra LETA jau rakstīja, ka SM sagatavojusi informatīvo ziņojumu par autoceļu finansēšanas modeli un Valsts autoceļu sakārtošanas programmu 2014. līdz 2023.gadam, kurā izklāstītas pašreizējās problēmas saistībā ar Latvijas autoceļu kritisko stāvokli un finansējuma trūkumu, kā arī piedāvāti risinājumi, kā situāciju vērst par labu.
Valdības protokollēmuma projekts paredz SM līdz 2017.gada 31.decembrim iesniegt Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu par valstī esošo ceļu tīkla izvērtējumu, tostarp vērtējot esošā ceļu tīkla efektivitāti.
Tāpat protokollēmuma projekts paredz SM sadarbībā ar Finanšu ministriju (FM) sagatavot un līdz 2017.gada 30.aprīlim iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā likumprojektus, kas paredzētu atjaunot Valsta autoceļu fondu kā speciālo budžetu, no 2018.gada pakāpeniski virzoties uz to, lai ieņēmumi no transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa, autoceļu lietošanas nodevas un 80% no prognozētajiem valsts budžeta ieņēmumiem no akcīzes nodokļa par naftas produktiem tiktu iekļauti fondā un gadskārtējā valsts budžeta likumā nevarētu noteikt mazāku summu.
Protokollēmuma projekts arī paredz FM sadarbībā ar SM līdz 2017.gada 31.augustam sagatavot un iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu par iespējamību piesaistīt papildu finansējumu no 2019.gada ceļu uzturēšanai, pārbūvei un atjaunošanai papildus valsts budžetā paredzētajam finansējumam, izmantojot publiskās un privātās partnerības finansēšanas modeli, aizņēmumu, struktūrfondu pārdali u.c.
Patlaban valsts autoceļu tīkla pilnīgai sakārtošanai nepieciešami 4,5 miljardi eiro. Atbilstoši likumam par autoceļiem Valsts autoceļu fondu jau patlaban veido ieņēmumi no ceļu lietotāju samaksātajiem nodokļiem, taču paredzēta atruna - ja gadskārtējā valsts budžeta likumā nav noteikts citādi. SM vēlas, lai vairs gadskārtējā valsts budžeta likumā vairs nevarētu noteikt citādi un finansējums šajā programmā tiktu pakāpeniski palielināts.
Pret to gan iebilst FM, uzsverot, ka, iekļaujot valsts pamatbudžetā speciālos budžetus, valdībai tiek dotas lielākas rīcības iespējas, lemjot par nepieciešamo līdzekļu novirzīšanu valstij nozīmīgu prioritāšu realizācijai. Tāpat, novirzot ieņēmumus vienai konkrētai nozarei, tiek ierobežoti valsts finanšu resursi un tiek apdraudēta iespēja gadskārtējā valsts budžetā un vidējā termiņā valdībai sabalansēt visas valsts attīstībai un drošībai nepieciešamās vajadzības.
SM izvirzījusi mērķi ceļu lietotāju samaksātos nodokļus un nodevas novirzīt ceļiem, pakāpeniski palielinot kopējo valsts budžeta finansējumu valsts autoceļiem līdz 440 miljoniem eiro, novirzot valsts budžeta finansējumu ceļu ikdienas uzturēšanai un administrēšanai 80 miljonu eiro apmērā, kā arī novirzot autoceļu lietošanas nodevu valsts galveno autoceļu atjaunošanas finansēšanai un novirzot akcīzes nodokļa par naftas produktiem un transporta ekspluatācijas nodokļa ieņēmumus valsts un pašvaldību ceļu būvniecībai un atjaunošanai.
Patlaban ceļu lietotāju samaksātie nodokļi pārsniedz 500 miljonus eiro gadā (2017.gadā un 2018.gadā varētu pārsniegt 600 miljonus eiro), taču no valsts budžeta finansējums gan pašvaldību ceļu, gan valsts ceļu pārvaldīšanai, uzturēšanai un atjaunošanai ik gadu tiek piešķirts vai to plānots piešķirt 190 līdz 208 miljonu eiro apmērā jeb vidēji 35% no tiem valsts budžeta ieņēmumiem, kurus samaksā ceļu lietotāji.
Aģentūra LETA jau rakstīja, ka Saeima 2013.gadā nolēma likvidēt lielāko daļu speciālu budžetu, no 2014.gada attiecīgos līdzekļus iekļaujot valsts pamatbudžetā. FM tolaik pamatoja, ka, atsakoties no speciālajiem budžetiem, valdībai būs lielākas rīcības iespējas, lemjot par valsts kopējām prioritātēm, tiks nodrošināta iespēja lemt par ministrijas izdevumu atbilstību, kā arī būs detalizētāka valsts budžeta līdzekļu uzskaite un izlietojuma caurspīdīgums.
Tāpat FM skaidroja, ka, atsakoties no speciālajiem budžetiem, tiks ieviestas starptautisko finanšu institūciju - Pasaules Bankas un Starptautiskā valūtas fonda - rekomendācijas.
Uz sarakstu
