ASV ģenerālis: Lēmums par smagā bruņojuma izvietošanu Eiropā vēl nav pieņemts
ASV amatpersonas nedēļas nogalē pavēstīja, ka Vašingtona plāno izvietot smago bruņojumu Baltijas un Austrumeiropas valstīs, lai apliecinātu gatavību atturēt Krievijas tālāko agresiju.
Pēc Krievijas īstenotās Krimas aneksijas NATO aktivizēja militārās mācības Austrumeiropas dalībvalstīs, uz laiku tajās izvietojot nelielu alianses kontingentu, kas tiek nomainīts rotācijas kārtībā, kā arī nosūtot uz tām militāro aprīkojumu, kas būtu izmantojams ārkārtas situācijās.
Krievija deklarēja, ka atbildēs, pastiprinot savus spēkus rietumu pierobežā, bet dienu vēlāk prezidents Vladimirs Putins paziņoja, ka līdz gada beigām papildinās Krievijas kodolarsenālu ar 40 starpkontinentālajām ballistiskajām raķetēm.
Ģenerālleitnants Hodžs atkārtoti apstiprināja, ka ASV plāno Eiropā izvietot tik daudz bruņutehnikas, cik nepieciešams tanku brigādes kaujas sastāva komplektēšanai. Tehniku varēs izmantot gan manevros, gan krīzes gadījumā.
"Kopējais skaits ir apmēram 1200 spēkrati. No 1200 [vienībām] apmēram 250 ir tanki, kājnieku kaujas mašīnas "Bradley" un 155 milimetru pašgājējas haubices," telefonintervijā ziņu aģentūrai "Reuters" norādīja Hodžs.
Visi pārējie spēkrati ir domāti komandējošajam sastāvam, apgādes dienestam, sapieriem un medicīniskajam personālam, kas nepieciešams kaujasspējīgas brigādes komplektēšanai, piebilda ģenerālis.
Apmēram 60% no šīs tehnikas jau atrodas Eiropā, un līdz gada beigām atvesti būs jau 98%.
Daļa ekipējuma vajadzīga mācībām Vācijā, norādīja Hodžs. Daļu pārējā bruņojuma varētu izvietot Austrumeiropā, taču tas jāizlemj ASV aizsardzības ministram Eštonam Kārteram. Hodžs atzina, ka viņš šobrīd nezina, kāds ir galīgais lēmums.
Polijas aizsardzības ministrs svētdien izteicās, ka Polija patlaban ar ASV pārrunā iespēju izvietot valstī ASV armijas noliktavas.
Savukārt Lietuvas valdība trešdien paziņoja, ka tā apstiprinājusi vienošanos ar ASV, kas kalpos par tiesisko pamatu militārā ekipējuma izvietošanai Lietuvā.
Hodžs atzina, ka viņu nepārsteidz Krievijas reakcija uz jaunumiem par ASV bruņojuma pārvietošanu, "jo viņi ir teikuši visagresīvākās, provokatīvākās lietas tagad jau pusotru gadu".
"Man glaimo, ka Krievija domā, ka tai vajadzīgas 40 kodolraķetes, lai stātos pretī vienas ASV armijas tanku brigādes kaujas sastāva spēkam," sacīja ģenerālleitnants. "No Krievijas puses ir bezatbildīgi runāt par kodolieročiem," viņš uzsvēra.
Hodžs skaidroja, ka Krievija ir izmantojusi relatīvo kauju piekļūšanu Austrumukrainā, lai piegādātu tās atbalstītajām teroristu bandām "daudz vairāk ekipējuma, daudz vairāk munīcijas, zenītiekārtu, elektroniskās karadarbības un komandsistēmu".
Apstākļi Ukrainā patlaban līdzinās situācijai pirms divām pēdējām prokrievisko kaujinieku ofensīvām, norādīja Hodžs, vienlaikus atzīstot, ka nezina, vai jauns uzbrukums ir neizbēgams.
Uz sarakstu
