Arī lauku ģimenes ārstus neapmierina VM piedāvātais risinājums ES atbalsta sadalē
Kā aģentūru LETA informēja asociācijas vadītāja, Saeimas deputāte Līga Kozlovska (ZZS), asociācija izsaka nožēlu par to, ka nav ņemti vērā tās priekšlikumi par lielāka finansējuma apjoma piešķiršanu lauku ģimenes ārstu prakšu attīstībai.
"Šīs prakses strādā individuāli un ģeogrāfisko attālumu dēļ tām nekad nebūs projektā paredzēto iespēju sadarbības veidošanai, taču kvalitatīva veselības aprūpe lauku iedzīvotājiem ir tik pat nepieciešama kā pilsētu iedzīvotājiem," viņa skaidroja.
Kozlovska gan norādīja, ka tā kā projekts tomēr paredz izvēles iespējas finansējuma saņemšanai dažādu darbības formu pakalpojumu sniedzējiem, neskatoties uz minētajiem trūkumiem, asociācija kopumā atzinīgi vērtē jebkuru finanšu līdzekļu piešķiršanu primārās veselības aprūpes uzlabošanai.
Kā ziņots, ģimenes ārstu prakšu un primārās aprūpes centru attīstīšanai līdz 2023.gadam būs pieejami 4 476 377 eiro, tostarp Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums 3 804 921 eiro apmērā. Finansējums var tikt izmantots būvniecībai, tehnoloģiju piegādei, kā arī informācijas un publicitātes pasākumu nodrošināšanai.
Individuālā ģimenes ārstu prakse ar vienu pakalpojuma sniegšanas vietu var pretendēt uz attiecināmo izmaksu kopsummu, kas nepārsniedz 8000 eiro uz vienu attīstāmo praksi, savukārt, veidojot praksi ar divām un vairāk pakalpojuma sniegšanas vietām, tā var pretendēt uz summu, kas nepārsniedz 10 000 eiro. Arī ģimenes ārstu sadarbības prakse var pretendēt uz summu līdz 10 000 eiro. Šo pasākumu īstenošanai paredzēts finansējums, kas nepārsniedz 3 726 375 eiro.
Vienlaikus finansējums, kas nepārsniedz 750 000 eiro, paredzēts arī ģimenes ārstiem un pašvaldībām, kuras gatavas attīstīt primārās aprūpes centrus. Šajā pozīcijā var pretendēt uz summu, kas nepārsniedz 30 000 eiro uz vienu praksi.
VM piedāvāto risinājumu neatbalsta Latvijas Ģimenes ārstu asociācija (LĢĀA). Tās prezidente Sarmīte Veide (LRA) aģentūrai LETA iepriekš pauda, ka tas paredz nevienlīdzīgus nosacījumus starp ģimenes ārstu praksēm. "Tie ģimenes ārsti, kuri piekristu strādāt lielākās poliklīnikās, varēs saņem 30 000 eiro atbalstu katrai praksei, tie, kuri veidotu mazas poliklīnikas, saņems 10 000 eiro uz praksi, bet ģimenes ārsts, kas vēlēsies attīstīt savu vienu praksi, varēs saņemt tikai 8000 eiro," norādīja Veide.
Viņa arī uzskata, ka ar šādiem nosacījumiem VM nepieļauj, ka jaunie ģimenes ārsti varētu saņemt atbalstu savas ārsta prakses izveidei, tā piespiežot viņus strādāt poliklīnikās.
Vienlaikus, LĢĀA ieskatā, nav pamatots VM viedoklis par "sadarbības prakšu" jeb poliklīniku it kā pieejamības paaugstināšanu un ērtumu. Turklāt Veide ir arī pārliecināta, ka izmaiņu rezultātā paaugstināsies neefektīvas ārstēšanas un mirstības risks, kā arī tiks tērēti lielāki valsts budžeta līdzekļi.
Tikmēr veselības ministre Anda Čakša (ZZS) otrdien preses konferencē noraidīja šos pārmetumus, uzsverot, ka piedāvātais risinājums neveicina nevienlīdzību, tieši pretēji - nodrošina labu atbalstu praksēm.
Tāpat Čakša uzskata, ka ar noteikumiem jauno ārstu prakšu veidošana nekādā veidā netiek ierobežota, tieši pretēji - jaunie ārsti var izmantot vairākus VM piedāvātos instrumentus, tostarp atbalstu prakšu pārņemšanā no vecākiem kolēģiem, kā arī prakses atvēršanā reģionos.
Uz sarakstu
