Aptauja: Vairāk nekā 70% daudzdzīvokļu ēku iedzīvotāju nav pieejama ugunsdrošības instrukcija
Šo situāciju apstiprina arī Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta dati. 2017.gada vasarā izlases kārtā veiktās daudzdzīvokļu ēku ugunsdrošības pārbaudes, kurās vairāk nekā puse pārbaudīto dzīvojamo māju iedzīvotāju nav bijuši iepazīstināti ar dzīvojamās mājas ugunsdrošības instrukciju. Turklāt vismaz trešdaļai no pārbaudītajām ēkām nav izstrādāta dzīvojamās mājas ugunsdrošības instrukcija vai ir nepieciešama tās pārstrāde.
Vispārliecinātākie par sava mājokļa ugunsdrošību ir Rīgas un Pierīgas iedzīvotāji (76%), kā arī gados jaunāki cilvēki (74%). Tostarp aptaujātie vecumā no 20 līdz 34 gadiem biežāk nekā citi aptaujātie norādījuši, ka nedara neko, lai pasargātu mājokli no ugunsnelaimēm.
Aptaujā noskaidrots, ka pastāv atšķirība starp teorētiskām zināšanām un reālu spēju rīkoties ugunsgrēka situācijā. Vairums (56%) respondentu apgalvojuši, ka zina, kā rīkoties ugunsgrēka gadījumā, taču par savām reālajām spējām rīkoties ārkārtas situācijā, ja ēkā, kurā dzīvo, ir izcēlies ugunsgrēks, pārliecināti bijuši 25% daudzdzīvokļu namu iedzīvotāju.
"Cilvēkiem trūkst praktiskas informācijas par ugunsdrošību mājokļos, kuros tie dzīvo, un aptaujas dati ļauj secināt, ka ēku apsaimniekotāji ir pasīvi šīs informācijas nodrošināšanā daudzdzīvokļu ēku iedzīvotājiem. Ņemot vērā informācijas trūkumu un iedzīvotāju zemos pārliecības rezultātus, ir pamats secināt, ka cilvēku reālā rīcībspēja ugunsgrēka gadījumā ir apšaubāma," sacīja "Gjensidige" risku inženieris Juris Puriņš.
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta statistika liecina, ka 2017.gadā Latvijā reģistrēti 8714 ugunsgrēki, no kuriem 2587 dzēsti dzīvojamās mājās, tomēr ik gadu vidēji apmēram 1400 ugunsgrēku izceļas tieši daudzdzīvokļu dzīvojamās ēkās un dzīvokļos, kur visbiežāk degšana konstatēta virtuvēs, dzīvojamās telpās vai guļamistabās, ēku kāpņu telpās, kā arī dūmvados vai atkritumu tvertnēs.
"Daudzdzīvokļu dzīvojamo māju iedzīvotājiem ir pienākums rūpēties ne tikai par sava dzīvokļa ugunsdrošību, bet arī par ugunsdrošības prasību ievērošanu dzīvojamās mājas koplietošanas telpās. Būtiski ir parūpēties par evakuācijas izeju, pagrabu un bēniņu kārtības uzturēšana, lai tajos netiktu aizkrauti ar degtspējīgiem priekšmetiem, kā arī jāveic elektroinstalācijas pārbaude," norādīja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Ugunsdrošības uzraudzības pārvaldes priekšnieks Dzintars Lagzdiņš.
No ceturtdienas ir atklāts "Mājokļa drošības mēnesis 2018", kura mērķis šogad ir vērst iedzīvotāju uzmanību ugunsdrošības riskiem daudzdzīvokļu ēkās un rīcībai ugunsnelaimes situācijā.
Iesaistoties šīs problēmas risināšanā, "Mājokļa drošības mēneša 2018" ietvaros ir izveidots informatīvs privātmāju un daudzdzīvokļu ēku ugunsdrošības materiāls, kas ikvienam iedzīvotājam ir pieejams lejupielādei mājaslapā "www.majokladrosiba.lv", kā arī drīzumā būs pieejams "Gjensidige" klientu apkalpošanas centros visā Latvijā.
Lai uzrunātu cilvēkus reģionos "Mājokļa drošības mēneša 2018" ietvaros martā "Gjensidige" sadarbībā ar "FN Serviss" veiks ugunsdrošības aktivitātes Latvijas reģionos, organizējot publiski pieejamas bezmaksas ugunsdzēsības nodarbības.
"Mājokļa drošības mēnesi 2018" organizē "Gjensidige" sadarbībā ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu, Latvijas Ugunsdzēsības asociāciju un uzņēmumu "FN Serviss".
Uz sarakstu
