Aptauja: Latvijā vairāk nekā 60% strādājošo nav apmierināti ar atalgojumu
Igaunijā neapmierināto ir vairāk nekā 65%, bet Lietuvā to atzinuši vairāk nekā 80% darba ņēmēju. Katrā Baltijas valstī mazāk par 1% ir tādu strādājošo, kas atzina, ka viņu darbs tiek pārvērtēts un saņemtais atalgojums tomēr ir pārāk augsts pret viņu ieguldīto darbu.
Saskaņā ar Baltijas valstīs veikto aptauju par atalgojuma atbilstību ieguldītajam darbam Latvijā ir salīdzinoši augstākais darbinieku skaits, kas uzskata, ka saņem adekvātu atalgojumu pret ieguldīto darbu, - 39% Latvijā, vairāk nekā 34% Igaunijā un mazliet virs 19% Lietuvā.
Salīdzinot ar līdzīgu aptauju, ko "CV-Online Latvia" veica pirms trīs gadiem, 2013.gada rudenī, Latvijā par 13%, bet Igaunijā par 14% pieaudzis ar atalgojumu apmierināto skaits, taču Lietuvā tas samazinājies par 2%.
Latvijā neapmierinātākie ar darba samaksu ir izglītības un zinātnes, veselības un sociālās aprūpes, sabiedriskās ēdināšanas, drošības un glābšanas, kā arī pakalpojumu un tirdzniecības nozares darbinieki.
Turpretī darbinieki tādās nozarēs kā personāla vadība, informācijas tehnoloģijas elektronika/ telekomunikācija un banku sektorā lielākoties atzina, ka saņemtais atalgojums ir atbilstošs viņu ieguldītajam darbam.
"CV-Online Latvia" vadītājs Aivis Brodiņš norādīja, ka kopumā darbinieku apmierinātība ar saņemto atalgojumu pēdējo trīs gadu laikā līdz ar kopējo atalgojumu pieaugumu valstī ir palielinājusies. To var skaidrot arī ar pieejamā darbaspēka samazināšanos un esošo darbinieku noturēšanu, kas ir īpaši aktuāli atsevišķās nozarēs cīņā par labākajiem kandidātiem. "Būtisku izmaiņu nozarēs apmierinātībā ar atalgojumu pēdējo gadu laikā nav, joprojām apmierinātākie darbinieki strādā tādās nozarēs, kur ir liels pieprasījums pēc speciālistiem, piemēram, informācijas tehnoloģiju nozarē, bet mazāk apmierinātie - izglītības, veselības, drošības un sabiedriskās ēdināšanas sektorā," piebilda Brodiņš.
Iegūtie dati apliecina, ka apmierinātība ar atalgojumu ir būtiski saistīta ar ieņemamo amata pozīciju, skaidroja Brodiņš. Darbinieki, kuri ieņem augstāku amatu, biežāk atalgojumu ieguldītajam darbam novērtē kā atbilstošu nekā darbinieki, kuri ieņem zemākus amatus. Piemēram, 61% augstākā līmeņa vadītāju atzīst, ka saņemtais atalgojums ir adekvāts, bet zemākā līmeņa vadītāju vidū šie rādītāji ir 42%, asistējošo pozīciju darbiniekiem 38%. Nenovērtētāki jūtas kvalificēti strādnieki - 82% uzskata, ka saņem pārāk mazu samaksu par paveikto darbu.
Analizējot iegūtos rezultātus, Brodiņš atzīmēja, ka darbinieki vecumā no 26 līdz 35 gadiem biežāk savu atalgojumu novērtē kā adekvātu. To atzinis gandrīz katrs otrais jeb 47% aptaujāto darbinieku šajā vecumā. Attiecīgi, palielinoties darbinieku vecumam, pieaug arī neapmierinātība ar atalgojumu. Piemēram, vecumā no 56 līdz 65 gadiem katrs ceturtais jeb 21% uzskata, ka viņa saņemtais atalgojums ir adekvāts ieguldītajam darbam.
Aptauja norisinājās interneta vidē no šī gada 20.septembra līdz 2.oktobrim, kopumā aptaujājot 10 290 respondentus visās Baltijas valstīs. Latvijā tajā piedalījās 1555, Lietuvā 2115, bet Igaunijā 6 620 dalībnieku no dažādām darbības nozarēm.
Uz sarakstu
