Aptauja: 40% iedzīvotāju pusdienām darbā izmanto no mājām paņemtu maltīti
Arvien populārāka kļūst arī līdzi ņemamu maltīšu iegāde lielveikalā vai nelielā veikalā, kā arī kioskā - tās vismaz dažas reizes nedēļā iegādājas teju 30% iedzīvotāju, secināts veiktajā aptaujā.
Vēl 24% Latvijas iedzīvotāju vismaz pāris reizes nedēļā pusdieno mājās. Retāk jeb tikai katrs piektais darba dienā izvēlas pusdienot kafejnīcā vai restorānā, jo tas prasa gan vairāk laika, gan arī nereti izmaksā dārgāk.
Aptaujā arī noskaidrots, ka, ikdienas dzīves ritmam kļūstot arvien steidzīgākam, mainās cilvēku attieksme pret laiku. Proti, tas kļūst vērtīgāks. "Laiks ir nauda, un to nedrīkst izniekot", uzskata četras piektdaļas jeb 82% Latvijas iedzīvotāju.
Kā stāsta SIA "Narvesen Baltija" valdes priekšsēdētāja Katrīne Judovica, patlaban novērojams neliela formāta veikalu popularitātes izaugsme.
"Ja pirms gadiem desmit bija vērojama strauja lielas platības pārtikas veikalu jeb hipermārketu izaugsme, šobrīd notiek tieši pretējais. Cilvēki vēlas iegādāties savu pusdienu maltīti "pa ceļam", netērējot daudz laika un nestāvot garās rindās, jo laiks ir viņu lielākais izaicinājums un viena no topa vērtībām. Tāpēc gan Latvijā, gan citviet pasaulē arvien populārāki kļūst neliela formāta veikali, kas piedāvā svaigas un kvalitatīvas gatavās maltītes līdzi ņemšanai. Atbildot uz šo pircēju dzīves ritma veidoto pieprasījumu, "Narvesen" šogad nostiprina savas pozīcijas pārtikas segmentā, ievērojami paplašinot līdzi ņemamo maltīšu piedāvājumu," norāda Judovica.
Arī pētījums apstiprinājis, ka no tiem cilvēkiem, kas iegādājas gatavu ēdienu līdzi ņemšanai, vairāk nekā puse jeb 55% to izvēlas dienas galvenajai maltītei - pusdienām. Aptuveni ceturtā daļa sevi palutina ar kādu uzkodu starp ēdienreizēm, bet gandrīz piektā daļa Latvijas iedzīvotāju līdzi ņemamu maltīti iegādājas vakariņām.
Savukārt, runājot par to, kas ir svarīgākais, izvēloties maltīti vai uzkodas līdzi ņemšanai, 52% aptaujāto kā būtiskākos izvēles argumentus minēja produktu svaigumu, 51% - labu garšu un 49% - izdevīgu cenu, kas turklāt visi ir gandrīz vienlīdz svarīgi. Tāpat 32% iedzīvotāju izvēli par labu vienai vai otrai tirdzniecības vietai nosaka arī tās atrašanās pa ceļam bet 14% - apkalpošanas ātrums.
Interneta aptauja veikta 2016.gada aprīlī, tajā piedalījās 1005 Latvijas iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 74 gadiem. Lielākas precizitātes nodrošināšanai dati tika svērti atbilstoši Iedzīvotāju reģistra datiem pēc dzimuma, tautības, vecuma un reģiona.
Jau vēstīts, ka šī gada četros mēnešos "Narvesen" tīklā ir novērots 10% pieprasījuma pieaugums "food to go" segmentā jeb pēc pārtikas produktiem līdzi ņemšanai un arī kafijas.
Kā ziņots, "Narvesen Baltija" pērn strādāja ar apgrozījuma kritumu un peļņas pieaugumu, liecina "Firmas.lv" informācija. Uzņēmums pērn apgrozīja 60,17 miljonus eiro, kas ir par 6% mazāk nekā 2014.gadā, kad apgrozījums bija 64,05 miljoni eiro. Savukārt uzņēmuma peļņa sasniedza 3,35 miljonus eiro, kas ir par 13% vairāk nekā 2014.gadā, kad uzņēmums nopelnīja 2,96 miljonus eiro.
"Narvesen Baltija" pamatdarbība ir zīmola "Narvesen" vadība, mazumtirdzniecības tīkla attīstība un mazumtirdzniecība 250 tirdzniecības vietās. Patlaban visas "Narvesen" tirdzniecības vietas vada neatkarīgi uzņēmēji uz franšīzes līgumu pamata.
SIA "Narvesen Baltija" dibināta 1997.gadā. Uzņēmuma pamatkapitāls ir 10 592 996 eiro. "Narvesen Baltija" pieder norvēģu uzņēmumam "Reitan Servicehandel". "Narvesen" iekļauts "Reitan" uzņēmumu grupā, kas pārstāvēta Ziemeļvalstīs un Baltijā ar tādiem zīmoliem kā "Narvesen", "Pressbyrån", "R-kiosk" un "7-Eleven".
Uz sarakstu
