Apskats: Latvijas "premium" nekustamo īpašumu tirgus attīstās
Zemes un ēku nekustamo īpašumu tirgus šogad septiņos mēnešos ir pieaudzis, kopējā darījumu vērtībā uzrādot izaugsmi par 25,8%, bet dzīvokļu segments rādījis stabilu izaugsmi, ko balstījuši darījumi ar "zemāko" cenu līmeni - pieaudzis pieprasījums pēc īpašumiem ar vidējo vērtību no 150 000 eiro līdz 300 000 tūkstošiem eiro. Pozitīvas tendences var novērot arī ārpus Rīgas.
Kā norāda apskata autori, Latvijas ekonomika atguva pirmskrīzes apmērus 2016.gadā (saskaņā ar Starptautiskā Valūtas fonda datiem). Līdzīgu ekonomiskās aktivitātes atgūšanos var novērot arī "premium" nekustamo īpašumu tirgū, kur pēdējo trīs gadu laikā vērojama izaugsme gan slēgto darījumu skaita, gan to kopējo summu ziņā. Latvijas nekustamo īpašumu tirgus turpina koncentrēties ap Rīgu un Jūrmalu. Šajās pilsētās noslēgti 64,5% no 2017.gada septiņu mēnešu zemes, dzīvokļu un ēku darījumiem "premium" segmentā, attiecīgi - 47,4% Rīgā un 17,1% Jūrmalā. Vislielākais "premium" segmenta darījumu apjoms novērojams tieši dzīvokļu tirgū, kur 89,8% darījumu tiek veikti šajās pilsētās.
"Baltic Sotheby’s International Realty" īpašnieks un valdes priekšsēdētājs Vestards Rozenbergs, komentējot apkopojumu, sacīja, ka tendences Latvijas nekustamo īpašumu tirgus "premium" segmentā apliecina, ka nekustamo īpašumu nozare kalpo kā ekonomikas barometrs.
"Iedzīvotājiem atgūstot pirktspēju un ekonomikai sasniedzot pirmskrīzes apmērus, arvien lielāku nozīmi "premium" segmentā iegūst vietējais pircējs, kurš ir sagaidījis gan īsto laiku, gan atbilstošu cenu līmeni, lai spētu uzlabot savus dzīves apstākļus - iegādātos augstākā līmeņa nekustamos īpašumus. Turklāt var novērot pozitīvas tendences arī ārpus tradicionāli aktīvākā "premium" darījumu reģiona - Rīgas un Jūrmalas," skaidroja Rozenbergs
"Premium" dzīvokļu tirgū kopumā novērojama stabila, mērena izaugsme, salīdzinot ar pagājušā gada septiņiem mēnešiem. Kaut arī darījumu skaits pieaudzis par 17 (no 228 pērn attiecīgā laika periodā līdz 245 šogad), tomēr kopējā darījumu summa nav piedzīvojusi iespaidīgas izmaiņas - atšķirība ir 1,25 miljoni eiro jeb pieaugums par 2,1%. Tas tiek skaidrots ar to, ka pērn bija aptuveni tikpat liels daudzums darījumu 300 000 eiro līdz 500 000 eiro intervālā kā šogad, savukārt šogad par 11% pieaudzis to darījumu apjoms, kur vidējā darījuma summa ir 150 000 eiro līdz 300 000 eiro. Šie dati norāda uz pircēju ar vidēju un augstu ienākumu līmeņa pirktspējas pieaugumu valstī, un, ja šī tendence turpināsies, pieprasījums šajā dzīvokļu cenu segmentā turpinās pieaugt arī līdz šī gada beigām, lēš pētījuma veicēji.
Analizējot kopējo summu un darījumu skaitu pa cenu grupām, redzams izteikts pieaugums darījumu skaitam un kopsummai "zemākās" cenu grupas (150 000 eiro - 300 000 eiro) kategorijā, kā arī stagnācija "vidējā" (300 000 eiro - 500 000 eiro) un sarukums "augstākajā" (vairāk par 500 000 eiro) cenu grupā.
Latvijas pilsētās dzīvokļu tirgus, lai arī bijis neierasti aktīvs šogad, joprojām stingri atpaliek no valsts aktīvāko nekustamo īpašumu darījumu reģionu - Rīgas un Jūrmalas - aktivitātes. Vērienīgākie pirkumi dzīvokļu segmentā novērojami turpat netālu no dominējošajām pilsētām - Babītē un Baltezerā. Fakts, ka radusies manāma interese par Pierīgas rajonos atrodamiem jauniem projektiem, liecina par iespējamu investīciju mērķi nākotnē.
Šā gada pirmajā pusē Rīgas dzīvokļu tirgus dominance manāmi sarukusi - pilsētā noslēgti "tikai" 64,9% no visā valstī slēgtajiem "premium" dzīvokļu pārdošanas līgumiem (salīdzinājumā ar 82% pērn septiņos mēnešos un 81,6% 2015.gada septiņos mēnešos). Līgumu kopsumma samazinājusies par 10,29 miljoniem eiro (no 49,7 miljoniem eiro 2016.gada septiņos mēnešos līdz 39,41 miljonam attiecīgā periodā šogad), arī darījumu skaits ir piedzīvojis nelielu kritumu - no 187 uz 159.
"Premium" tirgus vidējā cena ir gandrīz vienāda ar "zemākā" cenu segmenta vidējo cenu, turklāt "zemākās" cenu grupas dzīvokļu kvadrātmetra cena neaug. Tas norāda, ka lielākais pieprasījums "premium" tirgū ir cenu segmentā ir 150 000 eiro līdz 300 000 eiro. Cenu izlīdzināšanās pierāda "zemākā" cenu segmenta nozīmību tirgū, jo segmenta vidējā kvadrātmetra cena tiek arvien biežāk pieprasīta arī ekskluzīvākos segmentos.
Pētot jauno projektu īpatsvaru no kopējo darījumu vērības, novērots, ka to īpatsvars pēdējos gados stabili turas ap 45-50% no visa "premium" dzīvokļu tirgus, arī pieprasījums Rīgā vēl aizvien ir augsts. Jauno projektu dzīvokļu vidējā īpašuma vērtība ir 265 443 eiro un cena par kvadrātmetru - 2410,75 eiro.
Jūrmalas "premium" dzīvokļu tirgum šis gads ir iesācies veiksmīgi - gan kopējā darījumu vērtība, gan to skaits ir vairāk nekā divkāršojies. Kopējā darījumu vērtība 2017.gada septiņos mēnešos augusi par astoņiem miljoniem eiro, bet darījumu bijis uz pusi vairāk - šogad noticis jau 61 darījums. Turklāt 33 no 61 darījumiem ir veikuši ārvalstnieki un to līguma vidējā vērtība ir par 100 000 eiro jeb par 50% augstāka nekā tiem darījumiem, kurus veic Latvijas pilsoņi. Latvijas iedzīvotāju vēlme iegādāties nekustamo īpašumu Jūrmalā ir palikusi nemainīga, salīdzinot 2017.gadu ar 2016.gadu. Šāda darījumu dinamika tika novērota arī pērn.
Zemes un ēku "premium" nekustamā īpašuma tirgus šī gada pirmajā pusē veicis visiespaidīgāko lēcienu, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, šis tirgus segments kopējā darījumu vērtībā audzis par 25,8%, bet visizteiktākā izaugsme novērota tieši augstākajā cenu līmenī, kur pārdoto īpašumu kopējā vērtība augusi par 32,2 miljoniem eiro. Vidējā darījuma vērtība augstākajā cenu līmenī pakāpusies par 25,3% - no 2,3 miljoniem uz 2,9 miljoniem eiro.
"Premium" zemes nekustamo īpašumu darījumi liecina, ka šo īpašumu tirgus gandrīz visos šī gada mēnešos pārspēj abus iepriekšējos gadus gan darījumu skaita, gan summu ziņā. Tomēr šī izaugsme ir lielā mērā balstīta uz vien trim apjomīgiem darījumiem, kuru kopsumma ir 48,08 miljoni eiro. Kaut arī šis tirgus segments ir ģeogrāfiski izkliedētākais, visi nozīmīgākie darījumi tāpat tiek veikti Rīgā vai Jūrmalā. Šī gada pirmajā pusē 74,4% no kopējiem "premium" zemes nekustamo īpašumu pārdošanas ieņēmumiem tika radīti Rīgā un Jūrmalā (2016.gadā un 2015.gadā - attiecīgi 81,5% un 63,2%).
Apkopojuma autori norāda - lai gan Latvijas "premium" nekustamo īpašumu tirgus attīstās strauji, tomēr nevajadzētu aizmirst iespējamos riskus: no pirmā acu uzmetiena zemes nekustamo īpašumu tirgus šķietami aug, bet, to analizējot, redzams, ka tā nav ilgtspējīga un noturīga izaugsme. Līdzīgi tam, bet tomēr mazāk, to pašu var teikt par zemes un ēku segmentu - lielākā daļa šī gada izaugsmes ir radusies, tirgojot īpašumus vairāku miljonu eiro vērtībā.
Uz sarakstu
