Apšaubot likuma kvalitāti, Valsts prezidents neizsludina grozījumus Jūras kodeksā
Iepazīstoties ar likuma tekstu, konstatēts, ka likumā ir ietverts jauns atpūtas kuģu veids - sporta buru jahtas, taču likumā nav noteikta neviena pazīme, kas raksturotu sporta buru jahtas un ļautu tās nošķirt no citiem kuģošanas līdzekļiem. Vienlaikus likumā paredzēta īpaša sporta buru jahtu sertifikācijas kārtība, paredzot izņēmumu no līdzšinējās kuģu reģistrācijas kārtības, un pilnvarots šo uzdevumu veikt privātpersonai - Latvijas Republikā atzītai burāšanas sporta federācijai.
Taču likums liedz minētajai sporta federācijai izpildīt administratīvo procesu regulējošo normatīvo aktu prasības, jo likumā nav ietvertas normas, kas regulētu sertifikācijas procesu. Likumā arī nav ietverta neviena norma, kas varētu tikt vērtēta kā tiesisks pamats buru jahtu atzīšanai par sporta buru jahtām, attiecīgi radot pamatu piedalīties ūdens satiksmē uz atšķirīgiem noteikumiem nekā pārējām ūdens satiksmē iesaistītām personām.
Vēstulē Saeimai Valsts prezidents uzsvēris, ka atbalsta iniciatīvas, kas atceļ nepamatotus administratīvos slogus, tostarp varētu sekmēt buru sporta attīstību Latvijā. Tomēr, izskatot Saeimas 2016.gada 2.jūnija sēdē pieņemtos grozījumus Jūras kodeksā, secināts, ka likumā esošie trūkumi liedz iespējas likumu efektīvi piemērot atbilstoši tā mērķim. Nododot likumu Saeimai otrreizējai caurlūkošanai, Valsts prezidents aicinājis Saeimu likumu pilnveidot.
Jau ziņots, ka Saeima ceturtdien, 2.jūnijā, galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Jūras kodeksā, kuri paredz izslēgt deleģējumu Ministru kabinetam izdot noteikumus par visu kuģošanas līdzekļu satiksmi iekšējos ūdeņos.
Tāpat grozījumi paredz svītrot normu par deleģējumu Ministru kabinetam noteikt kuģu reģistrācijas valsts nodevas apmēru un tās iekasēšanas kārtību, jo šis deleģējums praksē kopš tā pieņemšanas 2005.gadā nav nekad izmantots un valsts nodevas par kuģu reģistrāciju Kuģu reģistrā, pamatojoties uz šo tiesību normu, nav noteiktas.
Grozījumi arī nepieciešami, jo Ārlietu ministrija norādījusi, ka, ievērojot Latvijas nelielo diplomātisko un konsulāro pārstāvniecību tīklu, Jūras kodeksa normas par jūrnieku repatriāciju nav izpildāmas. Norma paredz, ka Latvijas diplomātiskās vai konsulārās pārstāvniecības konsulārā amatpersona uzrauga, lai kuģa īpašnieks pienācīgi izpildītu repatriāciju pienākumus. Konsulārā amatpersona varētu uzraudzīt, lai kuģa īpašnieks pienācīgi veiktu jūrnieka repatriāciju, tikai atrazdamies attiecīgajā valstī un tikai tādā gadījumā, ja tai ir zināma jūrnieka darba līgumā ietvertā informācija. Ievērojot Ārlietu ministrijas ierosinājumus, svītrota pašreizējā redakcija.
Ar likumprojektu jaunā redakcijā tiek precizēta kārtība, kādā tiek atgūti jūrnieka repatriācijai izlietotie valsts budžeta līdzekļi gadījumos, kad kuģa īpašnieks nav ievērojis jūrnieka repatriēšanas pienākumu un jūrnieka repatriāciju ir veikusi Ārlietu ministrija. Ja jūrnieka repatriācija tiks veikta no Latvijas karoga kuģa, tad kuģa īpašnieks atmaksās valsts budžetā repatriācijas izdevumus. Ievērojot, ka Jūras kodekss nosaka Latvijas kuģa īpašnieka pienākumu apdrošināt atbildību attiecībā uz jūrnieku repatriāciju, tad iespējamība, ka jūrnieka repatriāciju būtu jāveic Ārlietu ministrijai, ir neliela, skaidro Satiksmes ministrijā.
Ja jūrnieks būs jārepatriē no ārvalsts karoga kuģa, kura nav starptautiskās konvencijas dalībvalsts, repatriāciju veiks Ārlietu ministrija un izlietotos valsts budžeta līdzekļus no ārvalsts pieprasīs atbilstoši starptautiskajai praksei.
Uz sarakstu
