Aprit 100 gadi, kopš Latvijā notika Ziemassvētku kaujas
Pirmā pasaules kara Ziemassvētku kaujas norisinājās no 1916.gada 23.decembra līdz 29.decembrim jeb no 1917.gada 5.janvāra līdz 11.janvārim pēc jaunā kalendāra. Krievu armijas plānos šīs operācijas mērķis bija pārraut vācu pozīcijas, lai tālāk uzbruktu gar abiem Lielupes krastiem Jelgavas virzienā.
Šajā kaujas operācijā pirmo reizi izmantoja jaunu taktiku - negaidītu nakts uzbrukumu bez artilērijas sagatavošanas uguns. Galvenās uzbrukuma triecienvienības bija divas latviešu strēlnieku brigādes, kas Ziemassvētku kauju laikā tika apvienotas Latviešu strēlnieku divīzijā.
Latvijas Kara muzeja pētnieks Juris Ciganovs savā rakstā pieminējis, ka šīs kaujas apvītas ar daudzām leģendām, vēlākajos gados arī ar izdomājumiem un izskaistinājumiem. Tās ir nosauktas gan par latviešu strēlnieku varonības izpausmes paraugu, gan par plānveidīgu latviešu karavīru iznīcināšanu, izmantojot tos kā lielgabalu gaļu.
"Tajā pašā laikā strēlnieku varonība Ziemassvētku kaujās un vēlākajās Janvāra kaujās cēla latviešu tautas pašapziņu un parādīja latviešu tautības karavīrus kā militāru spēku, ne sliktāku par krievu un vācu karavīriem. Par latviešu kaujas varonību rakstīja daudzi laikraksti Francijā, Lielbritānijā un citur pasaulē," raksta Ciganovs.
Tiešām operācijas laikā abas nesen saformētās latviešu strēlnieku brigādes apvienoja vienā divīzijā ar ģenerāli Augustu Misiņu priekšgalā. Pirmo un vienīgo reizi Pirmā pasaules kara laikā visi astoņi latviešu strēlnieku pulki bija iekļauti kopīgā lielākā karaspēka formācijā. Kopā ar latviešu strēlnieku pulkiem šajā uzbrukumā piedalījās arī Sibīrijas strēlnieku vienības, kas tika uzskatītas par vislabākajām tā laika Krievijas armijā.
Latviešu strēlnieku vienības kaujās cieta ļoti lielus zaudējumus. Apmēram 5000 latviešu strēlnieku Ziemassvētku kaujās un apmēram 4000 strēlnieku tām sekojošās janvāra kaujās krita, tika ievainoti vai pazuda.
Uz sarakstu
