Alsungas Livonijas ordeņa pilī saglabājies senākais oriģinālais interjers Kurzemē
Vēsture
Alsunga, senāk Alšvanga (no kuršu: alšu vanga – "alkšņu līdums") ir sens kuršu ciems tagadējā Kurzemē. Kuršu ķēniņa Lamekina laikā Alšvanga ietilpa viņa pārvaldītajā Bandavas valstī. Nosaukums Aliswangis pirmo reizi vēstures avotos minēts tālajā 1230. gadā, kad Romas pāvesta vicelegāts Alnas Balduīns slēdzis līgumu ar kuršiem, saskaņā ar kuru kurši apņēmās pāriet kristīgajā ticībā.
1341. gadā Kuldīgas komturam Alšvangā bija nocietināta māja. Četrstūrainā Alsungas akmens pils celta trīs desmitgades vēlāk, 1372. gadā netālu no seno kuršu pilskalna, vēlākos laikos dēvētā Dižgabalkalna, un tajā apmetās Kuldīgas komturam padotais ordeņa fogts. Alsungas pili būvēja kā Livonijas ordeņa pili un ordenis to izmantoja līdz pat savam sabrukumam 1560. gadā.
1573. gadā pili iegādājas Prūsijas hercoga padomnieka dēls, Kurzemes un Zemgales maršals, Jēkabs fon Šverins. Kurzemes hercogistes laikā no 1573. līdz pat 1728. gadam Alsungas pilsmuiža piederēja fon Šverinu dzimtai. 1623. gadā pēc uzturēšanās Polijas galmā Alsungā atgriezās katoļticībā pārgājušais Johans Ulrihs fon Šverins, kopā ar sievu, polieti Barbaru, uzsākot sev padoto vietējo iedzīvotāju – luterāņu – atgriešanu katoļticībā, misijas darbam pieaicinot jezuītus.
1728. gadā īpašumu iegādājas Kurzemes hercogs Ernsts Johans Bīrons. Kad hercogiste 1795. gadā tiek pievienota Krievijai, pils līdz ar visu novadu kļūst par Krievijas valsts īpašumu, saglabājot šo statusu līdz pat vācu okupācijai 1915. gadā. Pēc 1920. gada zemes reformas pils nonāk Latvijas valsts īpašumā. 1922. gadā Alšvangas pils rietumu un dienvidu korpusi pāriet pagasta pārziņā, dibinās piensaimnieku biedrība un kooperatīvs un ziemeļu un rietumu spārni tiek pielāgoti saimnieciskām vajadzībām. 1925. gadā pagasta valde paredz pils Rietumu korpusa vienu galu nodot pirmmācības skolas vajadzībām, bet otru izrīkojumu telpu iekārtošanai vietējo biedrību vajadzībām. 1939. gadā notiek oficiālā pilī izbūvētās skolas atklāšana.
Alsungas pils mūsdienās
Mūsdienās Alsungas viduslaiku pilī iespējams aplūkot ekspozīciju, kas saistīta arī senās celtnes vēsturi. Dienvidu korpusa ēkā atrodas daudzi kultūrvēsturiski vērtīgi objekti, kā arī viens no senākajiem oriģinālajiem interjeriem Kurzemē. Tāpat viesi var apskatīt suitu ķēķi, Barbaras buduārā uzrakstīt vēstuli ar spalvaskātu un tinti, noskatīties suitu sievu, suitu vīru vai suitu dūdenieku uzstāšanos, kā arī romantiskā gaisotnē nosvinēt kādus īpašus svētkus pils apaļajā tornī.
Jāņem gan vērā, ka 2018. gadā Alsungas viduslaiku pilī tika uzsākti restaurācijas darbi un tā šobrīd ir slēgta, tomēr interesenti var brīvi apskatīt ēku no ārpuses, kā arī izstaigāt pils pagalmu un tās apkārtni.
Uz sarakstu
