Akūtā ozolu kalšana konstatēta Raņķu pagastā, Ungurmuižā, Murjāņos, Bebrenes pagastā un Vecsalienā
Dienests informē, ka šogad jūnijā un jūlijā Nacionālajā fitosanitārajā laboratorijā nogādāti 19 ozolu paraugi, no kuriem piecos gadījumos vismaz viena no slimību izraisošajām baktērijām apstiprināta. Slimība apstiprinājusies Raņķu pagastā, Ungurmuižā, Murjāņos, Bebrenes pagastā un Vecsalienā augošajiem ozoliem.
Valsts meža dienests atgādina, ka akūto ozolu kalšanu ierosina zinātnei pilnīgi jaunas baktēriju sugas. Taču pastāv aizdomas, ka akūtā ozolu kalšana varētu būt kompleksa saslimšana, kas ne tikai baktēriju, bet vairāku atšķirīgu faktoru ietekmē. Slimības galvenā pazīme ir tumšs, lipīgs šķidrums uz koka stumbra, kā arī ozola kalšana, kas var izraisīt koka bojāeju triju līdz piecu gadu laikā.
Dienests arī vērš meža īpašnieku uzmanību, ka akūtā ozolu kalšana galvenokārt skar nobriedušus ozolus, kas ir vairāk nekā 50 gadus veci un kuru diametrs pārsniedz 30 centimetrus. Apdraudēti ozoli ne tikai mežos, bet arī parkos, viensētās un apstādījumos. Slimība ir bīstama gan visbiežāk Latvijā izplatītajam parastajam ozolam, gan arī citām ozolu sugām, kuras izplatītas apstādījumos.
Valsts meža dienests arī informē, ka šogad dienesta darbinieki plāno apsekot ozolu mežaudzes 999 hektāru platībā, īpaši Vidzemes, Zemgales un Latgales reģionos. Apsekošanā iegūtie rezultāti tiks izmantoti zinātniskajā pētījuma projektā, kas paredz izstrādāt risinājumus akūtās ozolu kalšanas ierobežošanai Talsu pauguraines Meža pētīšanas stacijas teritorijā, un pēc nepieciešamības piemērojot arī pārējā Latvijas teritorijā.
Valsts meža dienests arī lūdz meža īpašniekus aizpildīt anketu Zemkopības ministrijas mājaslapā un nodot to tuvākajā Valsts meža dienesta virsmežniecībā, pamanot kādas no akūto ozolu kalšanas slimības pazīmēm.
Jau ziņots, ka Latvijā 2017.gada vasarā pirmo reizi tika konstatēta akūto ozolu kalšanu izraisoša baktērija. Baktērija tika konstatēta ozoliem Talsu pauguraines dabas parka teritorijā.
Akūto ozolu kalšanu galvenokārt ierosina divas baktērijas - "Gibbsiella quercinecans" un "Brenneria goodwinii". Slimība sevišķi izplatīta ir Apvienotajā Karalsitē, kur šobrīd notiek intensīvi šīs slimības pētījumi.
Uz sarakstu
