Agronomi noraizējušies par ziemāju lauku spēju pārlaist gaidāmo kailsalu
Patlaban lauki esot ļoti dažādā stāvoklī - dažviet sējumi izskatā ļoti labi, bet vietām tie ir dzeltējoši, izsaluši vai izslīkuši. Lielākais klupšanas akmens topošajai ziemāju ražai visā valstī bija aizvadītā gada nelabvēlīgie laikapstākļi, kas daudzviet neļāva savlaicīgi sastrādāt zemi. Šī iemesla dēļ ierastajā laikā apstrādātie un apsētie ziemāju lauki ir sacerojoši un pašlaik izskatās labi. Savukārt graudaugi, kas sēti pēc 25.septembra, dažādos reģionos attīstījušies nevienmērīgi, piemēram, Latgalē cerošana daudzviet nemaz nav sākusies.
"Tuvākajā laikā tiek solīta arktisko gaisa masu ieplūšana, kas ziemājiem varētu kaitēt, jo īpaši tajās vietās, kur vējš ir nopūtis sniegu. Tur kailsals varētu nopietni apdraudēt augu dzīvotspēju, jo daudzviet ziemāji nav paguvuši sacerot," norādīja LLKC Augkopības nodaļas vadītājs Oskars Balodis.
Arī LLKC Krāslavas biroja augkopības konsultants Valērijs Kairāns atzina, ka patlaban : grūti novērtēt sējumu stāvokli, jo tos klāj 5-7 centimetru biezs sniegs. Iespējams, ka daži sējumi, kas sēti pēc 25.septembra, gājuši bojā gada sākumā, kad gaisa temperatūra nokritās līdz mīnus 30 grādiem.
Noraizējušies par saviem ziemāju sējumiem ir arī Valkas un Rūjienas zemnieki, jo vietām uz laukiem izveidojušās lielas peļķes, augsne ir sasalusi, bet sniega nav.
LLKC Valkas biroja augkopības konsultante Ilona Krūmiņa sacīja, ka Smiltenes un Valmieras pusē, ziemāji izskatās labi. Sniega nemaz nebija Valkā un Rūjienā, un šeit ziemāji un ziemas rapsis palikuši pelēki, lai gan decembra siltumā visi lauki izskatījās zaļi, jo bija jau sācies veģetācijas process, sacīja agronome.
Tikmēr Zemgalē oktobra sākumā sētie ziemas kvieši līdz aukstumam un sniegam novembra otrā pusē bija sadīguši tikai nedaudz. Pateicoties siltumam, kas atgriezās decembrī, tie tomēr paspēja normāli attīstīties.
"Vietās, kur vējš bija aizpūtis sniegu, ziemāju lapu gali varēja apsalt. Taču mīnus 22 grādu sals, kas bija vien dažas naktis, masveida bojājumus neradīja. Nākamā nedēļa varētu būt draudīga, ja atnāks arktiskais gaiss, kā tiek solīts. Izšķiroši varētu būt aukstuma periodi ar kailsalu. Taču patlaban nav pamata nedz izmisumam, nedz priekšlaicīgam optimismam," sacīja LLKC Bauskas biroja augkopības konsultante Ieva Litiņa, LLKC Bauskas biroja augkopības konsultante.
LLKC augkopības speciālisti arī norāda, ka daži saimnieki jau tagad sāk meklēt sēklas ziemāju pārsēšanai, jo skaidri redz, ka lauki nav pienācīgi sadīguši. Tiem, kas par lauku pārsēšanu tomēr nav spiesti domāt, LLKC speciālisti iesaka pavasarī nenokavēt savlaicīgu ziemāju papildmēslošanu, kas slikti sacerojušajiem augiem tomēr palīdzētu aktivizēties.
Jau vēstīts, ka Latvijā februārī un martā vēl iespējama barga ziema. Ja Eiropā ienāks aukstums no Arktikas, lielākais sals būs ziemeļos un ziemeļaustrumos, tostarp Baltijas valstīs.
Latvijā kopražas rādītājs aizvadītajā sezonā bija 2,509 miljoni tonnu, kas ir labs rādītājs arī salīdzinājumā ar visu laiku rekordu - 3,01 miljonu tonnu graudu 2015.gadā. Kopumā Latvijā graudaugi aizņem vairāk nekā 710 -00 hektāru, kur ziemāju platības ir 375 100, bet vasarāju - 335 060 hektāru.
Uz sarakstu
